SDK

                     PAR HAOSU

Ļoti bieži pēdējā laikā runā par Haosu. Tomēr tajā pašā laikā dažādiem praktiķiem ir dažādi uzskati šajā jautājumā, bet dažiem šādu uzskatu vispār nav.Zemāk klāstītais raksts ir tikai Mūsu uzskats. Raksts nepretendē uz jautājuma apgaismojumu kopumā.

Haoss – tas ir daudzdimensionāls plāns, kuram ir bezgalīgs daudzums laika un telpu dimensijas, atšķirībā no kosmosa, kam ir tikai trīs telpiskas dimensijas un viena laika.Salīdzinot ar lineāru pagaidu kosmosa mērījumu, Haoss ir mūžīgs, kuru neierobežo laiks.

Kosmoss ir kauzuāls, tas ir, ierobežots ar cēloņu un seku likumu, tai laikā, kad Haoss ir absolūti akauzuāls (ārpus kauzuāls) un brīvs no jebkuriem ierobežojumiem.

Haoss - tā ir mūžīga tapšana, tā ir aktīva un dinamiska mūžība.

Haoss ir vienīgā īstā brīvība un pirmdzimtā būtība ārpus jebkurām formām.

Neierobežotā Haosā eksistē jebkuras iespējas. Kosmoss arī radās no Haosa. Haosa daļa, kura aplenc kosmosu, ir antikosmiska, tā kā Haosa dabas bezveidība un daudzdimensionalitāte ir pilns pretstats kosmosa struktūrai, kura ir saformēta, ierobežota un kauzāla. Tieši tādēļ Haoss, kas ieiet kosmosā, parāda sevi kā postošs, pārņemošs un anulējošs.

Izpostot ierobežotas struktūras un kosmosa formas, Haoss rada to vietā bezveidīgu un neierobežotu akauzualitāti, kura ir visa sākums un beigas.

Haoss daļēji ir visā esošajaā, viss atnāca no Haosa un viss viņā atgriezīsies. Viņš eksistē absolūtā nekas, nebūtībā, kuru cilvēks nevar sev iedomāties. Haoss vienlaikus ir daudzdimensionāls un bez dimensijām.

Viņā vienlaikus nav un ir laiks un izplatījums.

Haoss ir savs Sākums un savs personīgais radījums, kurš viņa neierobežotajā tapšanā rada un posta. Haoss tas ir nulles dimensija, kurš iekšpus sevis satur visas parādītās un neparādītās dimensijas.

Haoss tā ir mūžīga attīstība un bezlikumu tapšana, kuru kosmoss vēlas ierobežot ar savējo ierobežoto formu palīdzību. Bezlikuma Haoss, kurš nozīmē neizmērojamu brīvību, dogmu un stereotipu neesamību...

Haosam ir raksturīga evolūcija, pastāvīgas izmaiņas, ietekmes pastiprināšana uz pasauli, lai paātrinātu visa atgriešanos Haosā. Tajā pašā laikā Kosmoss vēlas atstāt visu kā ir un tāpēc degradē savus pakļautos, lai uzlabotu kontroli.

Pirmsradītais Haoss, tas ir ceļš - formas pārvarēšana ar Būtību.

Gan Kosmosam ir savējie dievi, gan Haosam. Kosmosa dievus katrs zina, tie attēloti mūsdienu reliģijās. Cilvēks izdomāja šos dievus pats, kopā ar kanoniem, ar kuru palīdzību var kontrolēt sev līdzīgos. Dotie dievi ir tikai egregori. Pārstājiet uzlādēties un "brīnumi" beigsies. Pamatojoties uz šīm "reliģijām" sanāk pilnīgi skaidra sistēma ar aitām, barvežiem un sarga suņiem, kuri ir viens noslēgts aplis.

Senajiem jēdziens Dievs ne pavisam pieiet. Tā nu ir sanācis, ka cilvēks domā tikai noteiktā sistēmā, kur pēc viņa jēdzieniem augstāk par dievu neviena nav. Tas nebūt tā nav. Senie ir pats spēcīgākais Spēks, maksimālajā tā izpausmē.

Praktiķis Nevar strādāt ar Haosu pa tiešo. Senie gan, kā Haosa personifikācija, ļauj saprast viņu. Pareizāk to daļu, kuru iespējams apjēgt tekošajā iemiesojumā. Šī saprašana iet empīriski un praktiski. Cilvēka saprāts ir pieradis visu apjēgt loģiski, kas ir no Kosmosa. Bet ar Haosu viss ir citādi. Adeptam ir nenogurstoši jāpraktizē un jāattīstās. Viņam jābūt Skaidram MĒRĶIM un jāiet uz to, neskatoties uz līdzekļiem.

Kas attiecas uz Vārdiem...katrā sistēmā tie savi. Pat zinot tos īpašs labums jums no tā nebūs. Jo no sākuma vajag uzstādīt kontaktu.

Cilvēks ar viņa domāšanas principiem nevar apjēgt Haosa maģiju. Tikai atmodinot sevī haotisko sākumu, kurš ir katrā, tas ir iespējams. Šumeru eposos, atgādināšu, ir norādīts, ka cilvēka tēls ir no vecākajiem dieviem, bet gars no Senajiem. Gars šis daļēji guļ un daudziem viņš tā arī paliek aizmidzis visas dzīves laikā. Bet ja atmodināt viņu, var sasniegt daudz.

Seno Kults,2007 

                Kreisās rokas ceļš- analīze

KRC - tas ir vārds, kas ir dots, lai aprakstītu ezotēriskas zināšanas un praktisku metožu sistēmu, šī sistēma ir zināma kā Melnā Māksla.

I. Dažādība starp Kreisās Rokas un Labās Rokas Ceļu.Visu patieso okulto ceļu vai sistēmu jēga, kas ir apzīmēta kā KRC vai LRC -tas ir zināma mērķa sasniegums, tāpat kā ezotērisku zināšanu un spēju nodošana. Šis mērķis ir aprakstīts dažādi: Gnozis, Filozofu Akmens,Apgaismība.

Tomēr, parasti maldi ir uzskats, ka LR ceļi ir altruistiski, bet KR ceļi ir egocentriski, kā arī atšķirība starp tiem bija aplūkojama individuāli morāliskos jēdzienos. Citi maldi - tā ir atšķirību aplūkošana absolūtos morāliskos jēdzienos, t.i. LR ceļi kā "labais", bet KR «ļaunais».Nesen tika izdarīti mēģinājumi saformēt «pelēko» Ceļu, kurš apvieno abus elementus. Šādi «pelēkie» ceļi bieži tiek aplūkoti (tiem, kas tos pauž) kā patiesākie. Īstenība gan visai atšķiras no tā. KR un LR ceļi (kaut arī tālāk "Ceļš" tiks izmantots vienskaitlī, tad tomēr tādu ceļu daudzveidība ir jāsaprot) visai atšķiras pēc savām metodēm un mērķiem.

Īpaši fundamentāla atšķirība ir tajā, ka LRC ir ierobežojošs, dažas lietas ir aizliegtas vai tiek nosodītas, un kolektīvs. Tas ir, LRC noņem no indivīda kaut kādu atbildību, ja viņš pieturas pie formālām dogmām, ētiku un izturēšanās kodeksu un piedalās organizētā grupā. Īsāk sakot, indivīda identiskumu līdz zināmai pakāpei ņem uz sevis ticības sistēma, kura šim indivīdam ir jāpieņem un jāpieņem ko augstāku,neatkarīgi vai tas ir cilvēks, grupa vai ideoloģija (vai pat dažreiz pārdabiska būtne - dievs vai dievi).

KRC turpretī savējās metodēs ir nestrukturēts. Īstajā KRC nav nekā tāda, kas būtu aizliedzams vai tiktu aprobežots. Ar KRC ir tā, ka indivīds vienīgais ir atbildīgs par savējām darbībām un meklējumiem. Tas dara KRC grūtu un bīstamu, tā metodes var tikt izmantotas kā attaisnojums par asociālu uzvedību, palīdzēt fetišiem un dažu indivīdu vājumiem un iesaistīt aizliegtās nelikumīgās darbības.

Tomēr īsts Iniciētais KRC uzsāk meklējumu, meklē kaut ko, t.i. ir dinamisks imperatīvs attiecībā viņa darbībai, tāpat kā apzināta sapratne un vērtējums, ka visas tādas darbības ir tikai meklējuma daļa, nevis pats meklējums. Tas notiek tāpēc, ka Iniciētais KRC meklē meistarību un pašiepazīšanu, šīs lietas tiek domātas šādā iniciācijā. Attiecīgi, Iniciētais KRC aplūko metodes vienkārši tikai kā metodes, bet pieredzes vienkārši kā pieredzes.Viss tas tiek izmantots, studēts, bet pēc tam atmests. Sekojoši tādēļ, KRC ir nesaudzīgs pēc savas dabas: spēcīgais raksturā uzvarēs, vājais pakļausies vai aizies bojā. Uz KRC nav nekāda droša patvēruma, nekādas dogmas vai ideoloģijas, uz kurām var paļauties, nekā, kas nodrošinās patvērumu, mīkstinās sitienus, nekādas organizācijas, indivīda vai Būtības, pie kurām varētu skriet pēc atbalsta, līdzjūtības un sapratnes, kad lietas top grūtas vai, kuri ņems uz sevi atbildību par Iniciētā darbībām.KRC rada pašsasniegšanu un paša tikšanu pāri visam, vai iznīcina burtiski, vai caur maldiem un bezprātu.

Tālāk, KRC mērķis ir individuāli noteikts - indivīda paaugstinājums kā dievišķība, individuālā potenciāla izpilde jau tā ir atklājums un viņa unikālā Likteņa izpilde, kā arī tas rada unikālu raksturu,unikālu indivīdu.

LRC, turpretī ir ieinteresēts ideālistiskajā un, tādējādi, virspersonības mērķiem, kas palīdz sabiedrībai, cilvēcei utt. Individuālais aizstājas ar abstraktām un bezpersoniskām formām.

KRC pēc savējās būtības nozīmē, ka Iniciētais strādā galvenokārt pats ar sevi. KRC sekotāji ir pagaidām vēl ne acīmredzamā Likteņa saimnieki. Un tajā laikā, kad tie var saņemt instrukciju un padomu, tie vairās no jebkuru formu verdzības, tie mācās sev, ar personīgo pieredzi un pūlēm pār sevi. Tas ir svarīgi īsta KRC dabas izpratnei.

LRC nozīmē kaut ko vēl: kaut kādu indivīdu, varu vai hierarhiju, kuri piesavinās Iniciētam LRC zīmi vai progresa simbolu. Tas ir, Iniciētam LRC ir dota studenta loma un bieži pielīdēju, tai laikā kad Iniciēts KRC paļaujas tikai uz sevi, uz savām viltībām, iemaņām, raksturu, vēlmēm, prātu utt. Sekmīgs Iniciētais KRC - tas ir indivīds,kurš mācās no personīgajām kļūdām un pieredzes.Iniciēts LRC mēģina mācīties no teorijas un no tā, ko darījuši citi. Pēc būtības, Iniciētais KRC - tas ir brīvs gars, kas ir jau apveltīts ar noteiktu gribu un raksturu, tai laikā, kad Iniciētais LRC var atrasties ideju verdzībā un citu ļaužu darbības tēlā.

Personīgās atbildības jēdziens, kā minēts augstāk, ir svarīgs KRC. Attiecīgi, jebkura organizācija, kura apgalvo, ka pieder KRC un neatbalsta to ne teorijā, ne praksē ir blēžu organizācija. Praktikā tas nozīmē, ka organizācija neierobežo tās biedru pieredzi, piemēram, neuzliek uz tiem kaut kādu sasaistošo varu, kura biedriem ir obligāti jāpieņem vai jāstāva pretī padzīšanai no organizācijas.Tāpat tas neuzliek uz tiem uzvedības vai ētikas kodeksu. Tas ir, organizācija nepasludina dogmu, kurā biedriem ir jātic, tāpat kā nepieprasa, lai biedri būtu paklausīgi tam, ko runā hierarhija. Nav noteiktu uzskatu ,indivīdu vai citu organizāciju aizlieguma,tāpat kā nav nekādu mēģinājumu likt biedriem atbilst noteiktai uzvedībai, pozīcijai, uzskatiem, izteiksmei utt.

Ja arī kāda no šīm lietām ir organizācijā, tad šī organizācija, protams, nav KRC, pat tad, ka viņa var izmantot dažus motīvus, simbolus un KRC metodes. Tāda organizācija pēc rakstura ir tuva pie LRC.

Kopējos vārdos, LRC ir mīksts. KRC ir nežēlīgs. LRC ir līdzīgs ērtai spēlei, kura var būt nospēlēta, atstāta uz laiku un pēc tam pieņemta no jauna.KRC - tā ir cīņa,kura aizņem gadus. LRC nosaka uzvedību un ierobežo personisko atbildību. KRC nozīmē personīgo atbildību un pūles pār sevi.LRC pieprasa noteiktu atbilstīb. KRC neierobežo.LRC organizācijas un «skolotāji» pieprasa, lai Iniciētais atbilstu un pieņemtu organizācijas/skolotāja autoritātes varu.KRC organizācijas un Meistars/Kundze tikai piedāvā padomu un instrukcijas, kuras ir izveidotas uz to personīgās pieredzes.

               Kreisās puses Ceļš — ieskats.

Pēc būtības, dažādība starp Tradicionālām Sātanistu grupām un citām organizācijām, kuras apgalvo, ka pieder pie '' Kreisā Rokas Ceļa'' vai ''Ļaunākā'' no Ceļiem, tas ir tas, ka Tradicionālās grupas tiecas reālistiski vest to biedrus pa grūtu un bīstamu pašattīstības ceļu , kura mērķis ir pilnībā jaunas personības radīšana. Pēc būtības tas ir ceļš -sevis meklēšana-pārvarēšana, gudrība.Mēs uzskatām, ka tas nav nekāds vieglais ceļš, kas ved pie «Okkultu» uzskatu ,reālu izzināšānu sapratnes , katram indivīdam ir jāpārvar šis ceļš un jāsasniedz tas pašam. Nav nekādas maģiskas ceremonijas, tehnikas, kuras var nodrošināt indivīdu ar patiesu gudrību: reāla gudrība tiek vienmēr sasniegta ar personiskām indivīda pūlēm daudzu gadu garumā. Tas sintēzes rezultāts - tumšās puses attīstība, mūsu esamības šī aspekta integrācija un pilnīgāka, daudz attīstītāka indivīda radīšana.Bez tam, līdzekļi šim sasniegumam pēc būtības ir praktiski; tas ir, tie iesaista indivīdu dažās formējošās, rakstura attīstošās pieredzēs «reālajā pasaulē» nevis kaut kādās pseido-mistiskās vai pseido-intelektuālās ceremonijās, jeb sēdēšanu pie pretencioza «skolotāja» kājām.

Mums tie ir meklējumi, kas iesaista reālu personisku bīstamību, kur indivīds uzsāk patiesus izsaukumus, kuri ved viņu aiz robežām: fiziskām, «prāta» un dvēseliskām. Šie meklējumi, savējos sākumos, iesaista indivīdu ''slēptās' vai ''tumšās'' puses pētījumā — kā arī piedalīšanos atvērtajās Okultajās un maģiskās ceremonijās un rituālos. Tas ir sākums - kur jaunais Iniciētais piedalās un vēlāk vada pats, kas ļauj indivīdam pētīt šo tumšo pusi, pakāpeniski saprast to, padarīt par apzinātāku un to vadīt.

Šīs radīšanas aspekts ir apzināts, tas ir simbolisms -apmēram '' septiņkārtas sistēmai'' - kur atšķirīgas Okkulti/maģiskās enerģijas ir attēlotas simboliskā formā, dažādos veidos caur atbilstību sistēmu. Šis simbolisms ļauj enerģijai būt iemiesotai un apzināti saprastai , kas pats par sevi padara iespējamu '' tumšās '' puses integrāciju. Tā ir arī sintēze - dinamiska, apzināta indivīda virzīšana: individualitātes attīstība.Sapratne ir saņemta. Psiholoģiskos terminos, tas ir «individualizācijas sākums». Tas ved pie praktiskas kreisās puses sapratnes, tālākas personiskās attīstības, tālākas rakstura veidošanas.Pēc praktiskām pieredzēm, pārbaudījumiem, kurus uzsāk indivīds, raksturs formējas.Nepakļaušanās ierobežojumiem, lepnība, pieredze un pēc tam to lietu sapratne, kuras noliedz Nazarjanina reliģija .Nīčistu terminos, tas ir «Saimnieka morāles» praktiska izveidošana.

Personība, kas ir radusies caur šīm pieredzēm - tips, kas iedvesmo šausmas, vairākumas uz muguras guļošo. Tomēr, šis indivīds ir tikai sācis procesu. Aprakstītā rakstura tips (kurš seko no šīm agrajām pieredzēm) ir pat ne tas, ko mēs sauktu par šī draudīgā ceļa septiņu stadiju Adeptu, tā ir praktiska iesaistīšana ''Okkultajā'' caur ceremonijām un tādas lietas kā organizācija un grupu vadīšana apraksta tikai pirmās divas ceļa stadijas.Bez tam, pat tas sākums prasa vairākus gadus - un šis sākums prasa, lai indivīds gūtu sekmes ar personīgajām pūlēm, personīgo gribu un apņemšanos. Tā, šī ceļa katra stadija ir saistīta ar dažādiem uzdevumiem, dažām pieredzēm, kuras indivīdam ir jāuzsāk laicīgi. Tas ir tas, kas atnes pašsapratni, meistarību, zināšanas un iemaņas - ''okkultas'' un personiskas. Visa tradicionālā grupa, katrā stadijā un katram biedram, dod padomu veidotu uz pieredzes.Tas ir, grupa ved tās biedrus, piedāvā praktisku sistēmu, ar kā palīdzību reāla gudrība var tikt sasniegta. Slogs ir uz indivīda, lai sasniegtu mērķi.Īstas grupas nemeklē zem varas esošus, dekadentiskus, vājgribīgus sekotājus.Viņi tiecas radīt reālu ‚gandrīz jaunu būtņu rasi. Protams, tas nav viegli - tas patiešām ir bīstami.Visai bieži, jauns Iniciētais, cieš neveiksmi grūtību dēļ vai dēļ tā ka trūkst vēlēšanās.

Bet tieši tā darbojas evolūcija — spēcīgie pārvar pārbaudījumus un attīstās, citi paliek, nolaižas vai iznīcinās. Kreisās puses Ceļam nav kompromisu. Tas nav domāts vairākumam.KRC pārbaudījumi un metodes ir stingras un nopietnas,jo tikai tādas lietas radīs pareizu personības tipu. Šīs metodes nevar būt padarītas vieglākas,mazāk stingras, mazāk bīstamas. Pēc agrām ceļa stadijām - kurās ietilpst kreisās puses tieša pieredze, caur rituāliem, maģiskām grupām un dažu kreiso uzdevumu izpildes - indivīds iet tālāk (ja es sacīšu par tādu agru uzdevumu kā atlase vai upurēšana, jūs varat novērtēt grūtumu un bīstamību).Tas ir, iesācējs saņem lielāku sapratni par sevi un pasauli, ar lielu pieredzes daudzumu - viņš virzas pie reālas individualizācijas, pie apzinātās, zemapzinīgās, gaišās un draudīgās sintēzes.

Tā daļa iesaista tos noteikta uzdevuma izpildījumā dažu mēnešu laikā, un šis uzdevums pamatojas uz iepriekšējās, agrāk veiotās ceļa stadijas - tas rada īstu Adeptu.(uz ONA piemēra) Šis uzdevums prasa no kandidāta, uz Adeptēšanu, izolētu dzīvi trīs mēnešus (parasti no Pavasara Ekvinokcijas līdz Vasaras saulgriežiem) ilgi - bez sabiedrības, dzīvot taupīgi, bez mūsdienu ērtībām, nekāda radio, nekādām mūsdienu ērtībām, mājoklī ,kuru viņš pats varēs uzbūvēt [nesenos gados, likumi tika mīkstināti, un tika atļautas teltis].Tā mērķis - izjust sevi un Dabu bez jebkā , kas varētu novērst - lai patiešām izzinātu sevi un dabiskās enerģijas, kuras eksistē. Tas, protams, ir ļoti grūti. Tas pieprasa reālu apņemšanos; tas pieprasa, lai indivīds stātos sevis priekšā un visām savām bailēm arī. Tas ir rakstura un lēmuma nopietns pārbaudījums. Personu vairākums, kas aiziet tik tālu (un to bija ne visai daudz pēdējo desmitgadu laikā)atsakās pēc neilga laika - tie atrod attaisnojumus, lai atgrieztos pasaulē un pie tās mierinājumiem.Klasisks attaisnojums - maldi, ka tie faktiski ''sasnieguši'' Adeptivitāciju pēc dažām dienām vai iespējams izolācijas nedēļām. Un tie ir - maldi - ka nodzīvojot tā vismaz trīs mēnešus, jūs uzreiz kļūsiet par īstu Adeptu. Dabiski, citi tā saucamie Sātanisti vai Kreisās Rokas Ceļa grupas piešķir viltotu ''Adaptāciju'' to sekotājiem: šie sekotāji saņem to parasti pēc dažām garlaicīgām, nerakstītām, pilnībā bezjēdzīgām ceremonijām.

Adepts ir mūsu septiņkārtīgo kreisās puses ceļa trešās stadijas beigu atzīme — un lai šo stadiju parasti saniegtu-tas aizņem no trīs līdz sešiem gadiem sākot no iniciācijas.Uzdevums vai Pakāpes Rituāls, kurš rada Adeptu, padara zinošu par savu unikālo, personisko Likteni, un ceturtā stadija - viss attiecīgi Adeptam,kurš tiecās padarīt šo Likteni reālu. Zem tā tiek domāts'' atgriešanās pasaulē'' - daudz lielākas pieredzes saņemšana, jaunas sapratnes, jaunu iemaņu radīšana.Tas pats par sevi aizņem vairākus gadus. Adepta raksturs attīstās un padziļinās - viņš sasniedz gudrības sākumu.Tā, tiks pamanīts, ka mūsu ceļš ir grūts un aizņem ilgu laiku.

Iniciētā klaiņošana pēc Adeptācijas arī tālāk nav noslēpums - faktiski tas ir ļoti vienkārši. Ļaužu vairākums to var izdarīt, ja tie ir apveltīti ar apņemšanos. Bet vairākums ir pārāk slinki vai pārāk vāji. Tie dod priekšroku, lai kāds to darītu viņu vietā. Un, bez tam, tie būtiski nav sagatavoti, lai ietu pār savējām robežām - patiešām izjust kreiso pusi praktiskā veidā; viņi grib vienkārši spēlēt drošas, pseido-okkultās spēles.

Pēc būtības, mēs to saprotam kā individuālu paša pārvarēšanas meklējumu - lai radītu pilnībā jaunu tipu. Šie meklējumi iesaista praktisku pieredzi - jo tikai reāla pieredze veido raksturu. Bez tam, šie meklējumi ir un tiem ir jābūt individuāliem - tas nozīmē, ko indivīds attīsta, caur pieredzēm, nepieciešamo rakstura spēku....vai arī tie cieš neveiksmi - parasti, krītot maldos attiecībā pret reālā līmeņa panākumiem, pašsavaldīšanos un meistarību.

Mērķis - pašsavaldīšanās, paša kundzība, pašsapratne - un pēc tam virzība pie tā, kas ir šis jaunais '' pats ''.

Tā, Tradicionālas grupas eksistē, lai dotu padomu un vadību - lai norādītu ceļu. Indivīdam ir jāsāk meklējumi, un tikai viņam vienam ir tas jāturpina. Mūsu ceļa grūtuma dēļ, nedaudzi tam seko.

Tas ir, mēs saprotam tumšos spēkus ne vienkārši kā mūsu dvēseles daļu (kā to dara mūsdienu Sātanistu saucamās grupas) — tie ir ārpus mūsu personīgās, individuālās dvēseles. Šie tumši spēki — vai akazuālais - ārpus mums, kā atsevišķas būtības: tie - ārpus mūsu apzinātās kontroles (un pat reālas sapratnes) tiktāl, kamēr mēs nekļūsim par to daļu. Tas nenozīmē pakļaušanos tiem - bet drīzāk individuālas apziņas paplašinājumu, apzinātu indivīda attīstību, lai ietvertu sevī šos spēkus.

Tā ir reāla «pārcelšanās» pār «labo» un «ļauno»; pār «tumsu» un «gaismu». Šie ir sasniegumi, tāpat kā citi Okkulto veidu sasniegumi,kuri rodas no praktiskas pieredzes - no reālas personiskās izziņas.

                           Vieta dzīvē.

Kur atvedīs neredzamais ceļš ? To, kas aizgājis pa slēpto izziņas taku ? Kas gaida tos, kas uzdrīkstējušies pārkāpt radīšanas aizliegto robežu. Es nezinu atbildi uz šiem jautājumiem . Es esmu ceļā un redzu, ka mums nav vietas parastu ļaužu apziņā ... un arī būt tur negribas. Līdzko tu pirmoreiz noteiksi vārdojuma vārdus, tavā priekšā atvērsies vārti uz citu pasauli . Tajā ir citas vērtības, cita domāšana,cits uzskats, tu pats tur būsi ne tas, kas biji agrāk.Tu sāc dzīvot divās atšķirīgās pasaulēs...

Bet visa sāpe ir tajā, ka cilvēkam ir smagi dzīvot šeit un tur vienlaikus . Abas pasaules prasa laiku, kurš tev ir viens. Jo vairāk dzīvo nakts pasaulē,jo vairāk tai piederi.Reālā pasaule acīs zaudē krāsas. Viss ļaužu pasaulē top vienkāršs un garlaicīgs . Draugi ... vienīgais, kas paliek un, kas tur šeit. Bet arī šeit tu sāc redzēt tās pasaules zīmotnes. Jums pakāpeniski zūd kopējās intereses, ne visi no tiem izrādās draugi.Daudzi atsakās pieņemt tevī jauno.Bet tev jau vairāk nekļūt par to ,kas biji agrāk . Tu mēģini viņus pasargāt,brīdināt par iespējamajām nepatikšanām, tērējot uz to savējos spēkus un laiku.Un ko tu dzirdi atbildē ? “ Un no kurienes tu zini ,kas būs... Pietiek nodarboties ar blēņām. Es tajā neticu ....”Bet kāds vēl mēģinās nostādīt tevi par apsmieklu . Bet tu gribēji palīdzēt. Un tiem nospļauties, ko tev maksāja uzzināt par šo nākotnes notikumu. Bet, ja tavējie vārdi piepildās...viņi vienkārši aizmirst par tavējo brīdinājumu vai tas viņiem vienkārši ir kā sagadīšanās. Tā, lēnām,kā smiltis caur pirkstiem, aiziet vecie draugi neatgriežoties. Bet jauni draugi ? ... bet vai var tos nosaukt par draugiem ? Jauniem parasti ir tās pašas intereses vai arī līdzīgas. Tie ir citas pasaules Kalpotāji : Raganas, Burvji, Vilkači un pārējie nelabie spēki. Diez vai tu varēsi nosaukt tos par savējiem draugiem. Lai cik stipra nebūtu jūsu savienība, abpusējā palīdzība- visas šīs attiecības ir līganas ....un jebkurš zina, ka šie “draugi” saplosīs tevi kritiena gadījumā. Tiem ir vajadzīgas tavējās zināšanas, spēks, jebkas, bet tikai ne tu pats. Pavadot ar tevi laiku tie meklē un atrod tajā savu labumu, katrs savu. Ko tur nu runāt, tu pats pakāpeniski pārvērties tādā pašā aprēķinātāja būtnē. Lēnām, soli pēc soļa tu aizej ēnu pasaulē topot par vienu no tās iemītniekiem. Un nav ceļa no šī dūksnāja, jeb atgriezties no turienes, pametot visu, tā ir abu pasauļu aiztaisīšana ciet .Bezjēdzīga aiziešana bojā,viss kas iegūts un izzināts par ēnu pasauli, un nevēlēšanās dzīvot šajā pasaulē bez tā visa.Daži gadi, kas velti iztērēti ? NU NĒ! Un tu veic jaunu soli tumsā . Tu neesi vienkārši viens no tumsas kalpotājiem, bet arī domāt sāc kā viņi. Kas tev ir nepazīstams cilvēks ? ... Atbilde ir vienkārša : nekas un neviens. Jērs, suns ... tāds pats dzīvnieks, ko tu devi savējiem dieviem upuros. Tu topi līdzīgs nakts pasaules iemītniekiem .

“ Sēž tumsas pasaules divi iemītnieki. ... Viens-otram - O! skaties !

N. iet . Kruts mazais. Un potenciāls mūsu lietā viņam ir kā vajag. Starp citu, tu viņa meiteni redzēji?

Otrs - Jā.... Neko tā puisītis... un meitene viņam ir simpātiska...

Tikai lūk maisa viņa viņam ... Kaut kāds viņš mīksts ar viņu kopā paliek, žēlums viņā pamodies, taisni kūst.

Pirmais- Mmm nebūšana. Ir jāizlabo lietu. “

Lūk šādas sarunas piemērs starp augstākajiem tumsas iemītniekiem Viss beidzās ar to ,ka meiteni sabrauca mašīna ...rezultāts, protams, letāls. Bet puisis kļuva ļaunāks nekā suns . Tādējādi mūs «piesprādzē» pie nodarbībām - atņemjot dārgas “rotaļlietas”.

Un lūk, pagāja laiks . Ka tu redzi- ne visi tās pasaules iemītnieki ir priecīgi tevi redzēt, kā tev agrāk likās, tumsas pasaule izrādījās agresīva. Daži tās iemītnieki ver ciet tev ceļu : “ Kur tu lien “ - sašutuši viņi.Bet vecākie un pieredzējušākie vispār nepievērš tev uzmanību, tiem jau tā darba vairāk kā gana. Priekš kam tu atnāci ? Tā sapratne, ka tu apzināti esi iegājis nakts lamatās, un nakts tevi pieņēma .Pagātne redzas citā veidolā : tie radījumi piespēlēja, uzliekot maskas uz savējiem mūļiem, lai tu ietu tālāk, lai dziļāk mestos to melnajā eksistencē. Tie parādīja tikai tumsas kalpošanas jaukumus. Tu saņēmi pirmās zināšanas atsvešinoties no ļaudīm.Ļaužu pasaule tev kļuva par mazu un garlaicīgu. Bet tumsas pasaule vilina un sauc ar saldām neatklātām zināšanām. Bet tu gursti no nakts kalpotāju nepiesegtā naida, gursti no pastāvīgās to nodevības, ir apnikusi pastāvīgā ķēpāšanās. Un atpūsties var tikai šai ļaužu pasaulē ,ar tiem ,kas vēl palikuši no bijušās draugu gvardes. Var novērsties un atrauties no visa, kaut vai uz neilgu laiku.Tu vēl esi cilvēks un tev ir jāatpūšas, kaut vai dažreiz. Tu pieņem jaunu lēmumu,jo iet atpakaļ vienkārši nav jēgas,ir jāiet uz priekšu, jāievāc jaunas zināšanas starp naktīm.Ar šo zināšanu palīdzību tu izveidosi savējo bezveidola nākotni, šajā reālajā pasaulē. Cik būtu labi, ja vien tas būtu tā. ...

Tu apej,zināšanu sargus, cīnies par jaunām prasmēm, zaudē tuviniekus un radus dēļ savējām kļūdām.... Par ko tu esi pārvērties ? Greizsirdīgs zināšanu glabātājs, jeb tu zini to cenu un pilnībā esi par to samaksājis. Un kas tālāk ! rodas visādi iesācēji ar klaigām -atdodiet man šīs zināšanas ! Un tu iesaucies : “ Kur tu lien !” Nav laika atskatīsies. Karš . Tas ir visur, pat tavējā sirdī un tu pats kļūsti par to.Ļaužu pasaulē tu jau vairs neslēp, kas tu esi un neviens ,gandrīz, arī neinteresējas . Jauni paziņas tas ir retums . Atvērtā noniecināšana pret ļaudīm . “Nu ko tie zina ? Tie pat neredz kāda dižena kauja iet zem to deguna. “ Tavas drēbes un gandrīz pastāvīgās sēras nodod tevi un tavējo darbības lauku-Burvis. Ļaunums spīd tavās acīs .Labāk nāve nekā dzīvot ,kā tārps neko nezinot un neredzot. Ne soli atpakaļ ! Uz priekšu pēc jaunām zināšanām un prasmēm! Pār galvām!,pār galvaskausiem!, mērķis attaisno līdzekļus. Tas kļūst kā narkotikas. Tev vairāk nekas nav interesants. Tā paiet kara gadi.Itkā kā agonijā, tu rīstoties ar asinīm lien pie savējiem mērķiem, vācot un aizsargājot zināšanas. Kā trakā aulekšošanā paiet šis laiks.

Lūk, tu redzi ka tev līdzīgie ir palikuši ne tik daudz. Nav ar ko karot , nav tev līdzīgu .Līdzīgam ir tāds pats saprāts kā tev, Bet spēcīgie nevēlas tērēt savējo laiku uz kariem. Tu parādījies pret dieviem, gariem un vispār pret visiem pret kuriem var un nevar. Tu esi apveltīts ar pietiekamām zināšanām, lai veidotu ļaužu starpā savējo labklājību .... AHĀ IESKRĒJIES!Atskatoties atpakaļ tu redzi ka ceļā pie šī “līmeņa “ tu paspēji runāt pretī ne tikai sev līdzīgiem, bet arī dieviem.... bet tie ai kā to nemīl . Tu zini, ka neiet pretī nevarēja .Nekad nevarētu ievākt vajadzīgās zināšanas “nekrustojot” kādam ceļu. Un sākas SPĒLE . Dievi nevēlas tevi nogalināt, tāpēc ka pieredzējuši meistari vienmēr ir vajadzīgi. Bet pārbaudīt tevi uz izturību ... un vispār vienkārši tāpat atdot zināšanas tiem nav intereses .Ja nu tu neesi to cienīgs. Un panesās.....viss kas tev ir dārgs : būtnes, priekšmeti, ļaudis utt, secības kārtībā. Un viss tas tev ir jānotur, ne vienu vien desmits reižu pret dieviem, gariem, dēmoniem - īsāk “ spēlē visi! “. No citas puses zināšanas, tavējo vēlmju izpilde utt.Šī spēle ilgst vienmēr ,tajā nav pauzes,seifu, ielaušanās kodu . Katrs tavs vārds, katrs skatiens un kustība,katra doma- visam seko līdzi citi spēlētāji .Spēlē nedrīkst kaut ko atspēlēt no zaudētā, tas aiziet uz visiem laikiem. Un no jauna tu pa drupačiņām zaudē to, kas tev dārgs un nav un nebūs ceļa atpakaļ . Ēnu pasaulē nav laimes un draudzības,šeit neraud par aizgājušajiem bojā . Un tu pats atnāc uz šo cietumu . Ļaudīm nekad tevi nesaprast ... kādēļ tu uzkāpi uz šī ceļa un kāpēc tu negribi no tā aiziet. Viņiem aiziet :” tas ir tik vienkārši, ņēmt un pārstāt nodarboties ar to visu .“ Un viņiem nav dots apjēgt to, ka tu neraugoties ne uz kādiem zaudējumiem negribi aiziet . Tu sen jau nedzīvo ļaužu starpā, tu tur, tajā pasaulē, kuru tiem nav dots nekad izzināt. Melnā pasaule deva tev to, kas tev ir ,tu esi tā daļa, tu esi vienots ar to. Ejot ļaužu starpā tu redzi nepieejamās lietas to acīm, tavējā sapratnē nav neizskaidrojamu parādību. Tu esi pilnīgāks to pasaules izziņas sfērā. Kaut arī tie uzskata tevi par jukušu.Tavējā vieta ir mūžīgas naktis burvju, raganu, garu, dēmonu un jebkuru ļaunu spēku starpā . Tev ar tiem ir vienkāršāk un interesantāk nekā ar ļaudīm. TAD EJ, EJ, TUMŠAJĀ MIRDZOŠAJĀ PASAULĒ! JEB NAV TĀS IEMĪTNIEKIM VIETAS ĻAUŽU APZIŅĀ !

Tas ir uzrakstīts tiem ,kas sāk savējo ceļu. Tas katram ir savs. Kādam būs līdzīgs šim stāstam, kādam pilnīgi savādāk .Domāju būs derīgi, apmēram, iztēloties, kas jūs gaida . Šis stāsts ir uzrakstīts, pēc nakts pasaules dažu iedzīvotāju vārdiem. Es uzrakstīju to stāstu īpaši līdzīgās daļas.Daudz kas no sacītā nav uzrakstīts . Tas ko es dzirdēju uz visiem laikiem paliks manējā atmiņā. Un ejošais pa mūžīgās nakts ceļiem. Pieredzējušajiem lasītājiem gribu atzīmēt, ka tumsas, nakts, ēnu pasaule šeit tiek izmantoti kā sinonīmi. Es zinu, ka tas nav pareizi, bet atļaujos šo vaļību.

Bet pagaidām vari pamatoties uz “plika kalna galotnes” . Nu un kā ?! aaaaa.... vēl sliktāk nekā iekšā, bezkaunīgi glaimi, meli acīs, netici nevienam vārdam, skatienam un tevis cildināšana iziet caur visiem rāmjiem.Tā vaina Bailes . Šis nieks sliktu spēku un sīku bezperspektīvu tumsas iemītnieku spēku veidā ,gatavi tevis priekšā rāpot, tikai tāpēc, ka tu esi spēcīgāks, no tā drīz vien sāk šķebināt. Ļaudis .... Ak! ļaudis! Vajag pakontektēties ar ļaudīm, kā tad tu par tiem aizmirsi ? Bet lūk kur problēma .... ļaudis negrib ar tevi komunicēt - dzīvot ļoti gribas. Tie redz tevī tikai nepatikšanas, kuras uz tiem sagrūs saskarsmes rezultātā ar tevi. Tu sen tiem esi ļaunā izdzimums. Tava balss, tavs skatiens... atnākot sapnī pārvērt tos murgos...pagrūti būs pārliecināt ļaudis, ka tu nenes draudus. Bet tev to vajag ? nodarboties ar šīm blēņām? “Jā. Vajag tak kaut kā izvēdināties un atpūsties.” Laiks papriecāties ļaužu pasaulē un kā sacīja Karlisons- “bet tagad man pienākas mazliet padraiskoties.” Nu negribat redzēt draugu un labklāji, saņemsiet ko gribat :) un ar jautru smaidu sāc ķēzīt.Ak vai kādi gan jūs esat ļaudis nožēlojamas būtnes!Iesaucies tu. Neviens no jums nevar pretoties ! Nu kur gan jūsu visvarenais dievs ? kāpēc viņš neapstādina mūs ? kur diženie, gaišie magi, kas aizsargās jūs ? Ko jūs varat pretstatīt visvarenam ļaunajam spēkam ? Jūsu dievi vienkārši aizmirsa par jums ! Tie aizgāja gulēt! Jūs šausmināties par asiņainiem rituāliem . Baidāties no mūsu naida un niknuma. Jūsu gļēvulība sakauj, bet drošība ir smieklīga, jo jūs nevarat ar neko sevi pasargāt.Jūsu nožēlojamā pasaule ir uz bojāejas robežas, jūsu gļēvulības dēļ. Ja jūs paši sevi nepiebeigsiet kara ceļā pašiem ar sevi, tad drīzāk pārvērtīsieties vergos un Vareno Meistaru kalpos. Jūs karojat ,tāpēc ka baidāties. Jūs nemaisāt ļaunuma augšanai,jo jūs ''kratāties'' par savējām nožēlojamajām dvēselēm, pat īsti nesaprasdami, ko tas nozīmē. Nu un ko no jums ņemt? Jūsu izsmiešana ir līdzīga peles spīdzināšanai, kura nevar ar neko atbildēt.Pat ja iekodīs, tas nebūs dižens zaudējums. Nav nekā, ko jūs varat izdarīt neparedzamu, ko Meistari nevarētu izskaitļot. Jūsu zināšanas ir tikai matērijas sfērā, kuru jūs varat redzēt vai pačamdīt, pārējā gan atgādināt akmens gadsimta iemītniekus. Nu un kā jūs varat dēvēt mūs par jukušiem nezinot neko par mūsu zināšanām, kad mēs esam iepazīstināti ar jūsu. Stāstīt jums par mūsu pasauli ir tas pats, kas skaidrot cilvēkam no senajiem laikiem līdz kristus dzimšanai, par to kas ir televizors...viņš arī sacīs, ka ar jums kaut kas nav kārtībā.

Ļaudis, jūs esat tālu ne pati pilnība, nodalāt sevi no dzīvnieciskas pasaules uzskatot sevi par attīstītākiem, hahaha ,taču jūs esat tādi paši zvēriņi . Bezpalīdzīgi, pret pieredzējušu mednieku, kas apbruņots ar zināšanām, bises veidā. Jūsu vienīgais glābiņš nenonākt Tumsas Meistara redzeslaukā, citādi jūs esat vienkārši neaizsargāti , dzīvojot tikai pēc uzvarētāja žēlastības. Jūs apvainojat mūs pārliekā nežēlībā, bezdvēseliskumā, niknumā, naidā pret visu dzīvo.Aizmirstot, ka paši mūs uzaudzinājāt par tādiem, padarot mūs par jūsu tā sacīt sabiedrības padzītajiem . Izdzenot zvērēnu ir jāatceras, ka tad, kad viņš izaugs viņš atgriezīsies, un pāridarītājam tad no viņa nebūs glābiņa. Izaugot nežēlīgā tumsas pasaulē, kļūstot par viņu,zvērs krāj iegūto aizvainojumu, un aizmirstā mazuļa ādā briest diženas vētras. Pēc gadiem, kad viņš jutīs savējo spēku aizsaulē, šeit jūs jau ar neko nevarēsiet viņam pretī stāties. Pienāks laiks norēķiniem.Ko jums darīt ļoti nepatīk, runājot par netaisnību un ļaunumu attiecībā pret jums. Nevēlaties atzīt savu netaisnību, kad izdzināt un nicinājāt jauno zvēru, apmelojot viņu un smejoties par viņu. Tagad, kad jūs redzējāt reālu ļaunu spēku ,iemiesotu viņa sejā, gatavi zemoties un lūgt par saudzēšanu, norobežojoties ar savējiem bērniem, runājot, ka jums vajag tos vēl izaudzināt. Un kāda jūsu izbrīna ,kad uzzināt, ka zvērs nepārzina žēlumu, prātam nezināmas šīs jūtas, tāpēc ka viņš nekad to nav jutis un ne no viena to nav redzējis.Izaugot nesaprašanā, nicinājumā, naidā un atvērtā necienībā, pārvēršas cilvēcisku šausmu dzīvā iemiesojumā . JŪSU pasaule audzina naidu un niknumu, bet tumsas pasaule tikai māca un dod spēkus. Nu ! kur gan jūs esat drošsirži ! kas nebaidas stāties pretī zvēram ? Pret Meistaru, nevis jaunu cilvēku ar dīvainiem ieradumiem un ideāliem. Kāpēc klusums ? tikai bailes acīs...Jā ir tādi, kas var stāvēt pretī Tumsas Bērniem, bet tādu ir pārāk maz.Ir arī jaunie, praktiķi 1-3 g., tie kas gatavi līst laužot galvu, nedomājot ,ko pieaugušie ļaunuma kalpotāji pat nepaskatīsies uz to pusi, bet to kari un kaujas ir tikai ar savējiem vienaudžiem un ar tiem ,kas “augumā” ir tādi paši. Ir neiespējami vinnēt to, kas ir spēcīgāks..tas ir tikai pasakās, nejaušības dzīvē nenotiek. Nonākot uz, tiešām pieredzējuša Meistara ceļa, labākajā gadījumā redzēsiet smīnu un dzīvosiet tā itkā nekas nebūtu bijis.Bet ,ja varēsiet sakaitināt, tad lūdzat par ātru nāvi. Ļaunuma meistari nepiedod aizvainojumus, tie dzīvos tik ilgi cik dzīvs būs pāridarītājs, tāpēc ka to naids ir to dzīve. Ļaunuma Spēku pašlaik kompensē tikai pats ļaunums . Čūska, kura kož pati sev astē.Ja melno meistaru niknums nekad nevērstos uz sev līdzīgiem, tad šī pasaule ļoti sen būtu zem to varas.Bet redzems, ka tā ir itkā ierakstīts, ka Tumsa aprijoša Tumsu aug spēkā ne daudzumā.Un kā redzams Vareniem Meistariem nav vispār darīšanas līdz notiekošajiem šeit. Tie ir pārņemti ar kaut kādu citu vajadzīgāku vai nepieciešamāku lietu. Nu un līdz kam mēs esam nonākuši ? Tagad ne tikai tu visus ienīsti, bet izskatās .ka arī visi apkārtēji pret tevi nemierīgi elpo. Par draudzību ar ļaudīm pat runu nav. Pārāk nožēlojamas būtnes. Bet izņēmumi, lai cik tas būtu dīvaini notiek un to likumsakarības man nav zināmas.Un arī iedzīvotāji ap tevi ir ne visai draudzīgi. Tā kā tavējās intereses paliek tikai Tumsas pasaulē . Šajā dzīvē no agrākā tevis paliek tikai ēna. Bet to, kas tev iekšā neizteikt ar vārdiem un diez vai kāds par to uzzinās, tāpēc ka pat ar personīgo atspulgu nedrīkst sarunāties bez piesardzības. Ir sarežģīti dzīvot ienaidnieku starpā, bet tu tak esi Meistars un tā viena no samaksām par zināšanām un varu, bet vēl daudz ir priekšā.Un no jauna tavējās acis atsedz slāpju aizkars... atkal lien uz priekšu . “ Un vienīgais pavadonis, kas slēpjas aiz muguras- Vientulība mūžam iet aiz tevis”.Kas spēs saprast vientuļnieka dvēseli, kas redzējis ārpuslaika debesis un ielaidis ļaunumu savējā sirdī ? To, kas maksāja ar draugiem un dvēselēm, asinīm un dzīvēm? To kam teica “apstājies”, bet viņš gāja, ko dedzināja ,bet viņš klusēja? To kā ideāli ir nezināmi ,bet mērķis noslēpums?Kādēļ viņi aiziet tumsā un tik tīksmīgi atdodas tās nesaudzīgajām skavām, zinot, ka ceļš atpakaļ nebūs? Gadsimtiem “gaismas ļaudis” uzdod šo jautājumu... ,bet nesaprot nevienu atbildi ,jo nespēj saprast kā kas tāds var būt. Nesaprast,ka ļaunums ir kā narkotika un pamēģinot viņu, pieņem to kā neatņemamu daļu sevis, līdzīgi narkomāniem tiecas pēc jaunas devas, vēl vairāk, vēl spēcīgāk,maksājot par to vēl un vēl dārgāk, tērējot un riskējot ar savu dzīvību(ļoti rupjš salīdzinājums).Ļaunums vilina ar savējo varu, savējām neatklātajām iespējām, valdzina ar savējo mīklainību.. Un tas liek izmēģināt tā spēkus pašam. Ir arī tādi, kas ir predestinēti šim ceļam.

Ļaunums atvēra mums savējos vārtus, bet viņš liekas ļauns tikai tiem, kas skatās uz viņu no gaismas malas. Ļaunumā ir bargas patiesības, kuras nav un nebūs, gaismā. Mēs skatāmies uz jums, tiem kas ir citā pusē un redzam tikai jūsu melus, kuros jūs esat ieslīguši . Mēs spriežam uzreiz paši tā vietā negaidot kādu vai kaut ko, mums nav vajadzīgs dievs, lai tiktu galā ar savām problēmām.Kad mums ir nepatikšanas, mēs meklējam to sākumu savējās darbībās, nevainojot tajā Ļauno, kas jaucis. Mēs neraudam par aizgājušajiem bojā, liekuļojot, zinot, ka mūsu asaras jau nepalīdzēs, saglabājot tikai atmiņas par tiem, kas to ir pelnījuši . Un mūsu mūžīgās sēras pa pilnam atdos vajadzīgo. Kā jūs varat spriest par dzīves nenovērtējamību, ne reizes to kādam neatņemot, neapmaksājot, un nepārdodot?Jā, mēs aprijam sev līdzīgos, bet tie, kas izdzīvoja, ir brīvi no dogmām un spēcīgi, patiesības ir redzamas caur sev līdzīgo asinīm. Mūsu ir daudz un mums nav vienota redzes viedokļa, bet tas dod iespēju redzēt pasauli tādu kāda tā ir, nevis kā viņu iztēlojas kāds. Kas ir jūsu eksistence bez mums ? Tikai tad kad top sliktāk, jūs pamanāt ka bija labi! Neviena jūsu reliģija bez ļaunuma spēka nevarētu eksistēt ,jo tās visas balstās uz mums, mēģinot no mums pasargāt.Bet mēs brīvi dzīvojam bez jums un eksistējam savējā tumsā ,brīvi no visām reliģiju važām.

NimaN

          Labs.Slikts.Galvenais kuram ierocis.

Visiem ir zināms, ka jebkura darbība atstāj nospiedumu uz cilvēka personību, izmainot viņu. Maģija šajā plānā nav izņēmums. Ir svarīgi atcerēties, ka ja jūs, strādājot ar savējo enerģētiku, savējām spējām auras redzēšanu, astrālo projekciju utt, nestrādājat ar savējo pasaules uzskatu, savējo apziņu, paliekot psihiski amorfs pie izmaiņām, kuras notiek jūsos, – daudz jūs nepanāksiet, visticamāk, tikai nodarīsiet sev kaitējumu, un kļūsiet par vēl vienu karojošu ateistu/ticīgo ,kuram pie vārda «maģija» sākas dzīvnieciska baiļu lēkme, mute atveras vārgā spiegšanā, bet smadzenes pārstāj darboties.Mags netiek noteikts ar veikto rituālu, bojāšanu un pieburšanu daudzumu. Mags nav tas, kas izsauc dēmonus, pārvalda ļaudis, kā marionetes. Tās visas ir bērnu spēles un tas vai nu paiet, vai mags nomirst, bet paliek cilvēks, kas māk izsaukt dēmonus, uzlikt lāstus, bet, tomēr paliek tikai cilvēks. Magā ir svarīgs kas cits, tas «kaut kas», kurš vistuvāk var tikt aprakstīts ar terminu "atskārsme". Savējo mērķu, savējā ceļa, savējās jēgas atskārsme, kā arī izvēle un sekošanai tai.

Sākt darbu ar sevi var no tā, lai noteiktu, ko personiski jums no maģijas vajag, šeit galvenais izcelt- skarošu personiski jūs. Uzreiz ir vērts atmest: sapņošanu par atriebību, slavu, krutumu, apkārtējo cieņu - jā, visu to var sasniegt ar maģijas palīdzību, bet tad jūs nenovēršami iestrēgsiet šajā līmenī, un nevarēsiet iekarot tās attīstības virsotnes, salīdzinot ar kurām, visi šie «labumi» nav ne graša vērti.

Viens no magu pasaules izjūtas veidiem ir Kreisās Rokas Ceļš (tālāk KRC) – tā ir maga uzskata filozofiska koncepcija uz apkārtējo pasauli, ezotēriskas zināšanas un praktisku metožu sistēma. KRC –vientuļnieku ceļš, ceļš, ko nosaka tikai personīgā Griba. Jūs nedodat nevienam tiesības kaut ko lemt jūsu vietā, atbildat par savējām darbībām jūs arī sevis priekšā. Tas nav ne ļaunums, ne egoisms, tas ir vienkārši tāda pieeja pie dzīves, kad cilvēks atrod drošumu sevī uzņemties par sevi atbildību, atbildību pār savējo dzīvi, pār savējo likteni, nepārliekot to uz apkārtējo pleciem.Var izskatīties, ka viss ir viegli un vienkārši, bet tas nebūt tā nav. Par katru kļūdu un misēkli vainot nav ko vai kuru, galvenais vaininieks – jūs pats, žēlumu izsaukt nevienā neizdosies, jo jums žēlums ir vājuma pazīme, atliek tikai sakost zobus un iet uz priekšu, brīnišķīgi saprotot, ka katrs jūsu solis var būt pēdējais.

Visi KRC mērķi ir cieši induviduāli – indivīda paaugstinājums pie dievišķības, savējā unikālā potenciāla atklāsme, savējās unikālās jēgas piepildījums – viss tas rada unikālu raksturu. KRC adepts tur savējo likteni savējās rokās, uzņemoties atbildību par savējām darbībām, saprotot kā tās ietekmēs turpmāk. Viņam galvenais - personīgā pieredze, atbalsts uz sevi, personiskā cīņa par mērķa sasniegšanu.

KRC adepts ir brīvs, viņš ir apveltīts ar gribu un raksturu, nav pakļauts svešai ietekmei, tai laikā /kad ļaužu pārējā masa atrodas citu ideju un cilvēku ietekmes zonā KRC adepts – tas ir vilks aitu ganāmpulkā, un aitas jūtot tos, baidās, cenšoties izvairīties. KRC – tas ir vientuļnieka vilka ceļš, kuram neeksistē nekas vairāk par brīvību, plašumu, nevis pulka šaurums un maušana zem auss.

Ir ļoti svarīgi saprast nākamo: KRC – nav vissatļautības un egoisma ceļš, tas vispirms ir pilnveidošanās ceļš. Izdabāšana savējām vēlmēm, jūtām, kaislībām, pakaļdzīšanās pēc kaut kādiem gaistošiem labumiem, - tas viss nav KRC. KRC adepts burtiski pieāķējas pie katras izdevības paaugstināt savu attīstības līmeni, attīstīt savējo personību, saņemt jaunas zināšanas, līdzināties dieviem un veikt vēl vienu soli pa kāpnēm, kuras ved bezgalībā – tikai tas var būt atzīts par cienīgu Mērķi, viss pārējais «pīšļi un pie pīšļiem atgriezīsies».

KRC neparedz nekādus ierobežojumus un rāmjus, viss ir atļauts, nekas nav ierobežots. Praktiķis var veikt jebkuras pieredzes un meklējumus. Tas padara KRC par grūtu un tajā pašā laikā bīstamu,jo var aizvest strupceļā, var piespiest praktiķi kļūt par asociālu, pārkāpt likumu, bet tā ir tikai viņa izvēle un viņa atbildība,tā kā neviens neieteiks un neaprūpēs un briesmu gadījumā neviens neatnāks palīdzēt.

Savējā praksē KRC adepts liek par visu augstāk mērķi un neskatoties uz morāli, dogmām, meklē tā realizācijas veidu. Prakses mērķis KRC adeptam ir personiska Meistarība, pašiepazīšanās un pilnveidošanās,jo augstāk par visu viņš liek sevi, viņš ir visu lietu «mērs». Pielietojamās metodes viņš vērtē tikai no efektivitātes redzes viedokļa un cik ļoti tas apmierina personiski viņu. Ja metode ir slikta, tad tā tiek vienkārši atmesta un meklējas jauna, pie tam praktiķis neizjūt nekādas emocijas, viņa rīcībā viss meklējuma plašums un viņš var to realizēt.Tādēļ, KRC ir nesaudzīgs pēc savas dabas: spēcīgākais raksturā uzvarēs, vājākais pakļausies, aizies bojā. To pašu viņš pieprasa arī no savējā adepta – aizsardzība reliģiozās un morāliskās dogmās nav, nav organizācijas atbalsta, nav neviens, kas varētu palīdzēt, esi tikai tu un tavējais Mērķis, ja tavējā Griba ir spēcīga, tu uzvarēsi, ja nav – zaudēsi un zudīsi kā personība, jo galvenais tiesnesis – esi tu pats.

KRC paredz Praktiķa «tumšās» puses meklējumu. Tumšā, apslēptā puse sākas tur, kur beidzas ierastā reālā pasaule, tur, kur jūs, metot izaicinājumu pats sev ,pārvarat robežas: fiziskas, garīgas, dvēseliskas. Ir svarīgi saprast, ka nevajag baidīties no savas tumšās puses, - tas esat jūs pats. Atrodot un pieņemot viņu, jūs pilnā mērā varēsiet pretendēt uz pilnību un varenību.

Viss iepriekšteiktais pilnā mērā attiecas uz organizāciju, kura pieturas KRC. Galvenais tādām organizācijām – tās biedru personību augšana, uzskatu brīvība, personīgā pieredze.KRC organizācijas un skolotāji neuzspiež dogmas savējiem biedriem, tās piedāvā padomu un vadību, kas ir izveidoti uz personīgās pieredzes. Katram kurš stājas uz šī ceļa ir jāsaprot, ka iestāšanās organizācijā – tas ir viņa apzināts solis un izvēle, par kuru viņš nes atbildību pret sevi, viņam ir jāsaprot, ka, izvēloties virzienu viņam viss ir jāapsver.KRC – māca domāt, analizēt, saprast cēloņus un sekas, taču, galīgā rezultātā, veicot kļūdu, kaitējums nāk pašam uz sevis. Tādēļ KRC adepts ir ļoti uzticīgs izvēlētajai organizācijai, jo izdarot apzinātu izvēli, un izlemjot piebiedroties pie tās, viņš ņem uz sevi atbildību arī par viņu, par tās attīstību un stiprināšanu.KRC organizācijas un skolotāji dod savējiem sekotājiem izvēles brīvību, tie neierobežo tos meklējumos, piešķirot tikai nepieciešamo bāzi. Prakšu lielāko darba daļu dara pats praktiķis, jo viņu nav jābīda,viņš pats tiecas iepazīt un kļūt augstāks.KRC organizācijas biedri nav uzticīgi ne dogmām, ne uzvedības likumiem, bet gan savstarpējai cieņai pret pieredzēm un zināšanām, un nav aklas pakļaušanās un verdzība organizācijas Vadonim, ir lielas pieredzes un zināšanu sapratne un vēlme šo pieredzi pārņemt.

000,Seno Dievu Kults, 2007