Zināms divās versijās - vec-babilonas un jaun-asīrijas. Kad augstākais dievs noņēma, mazgājoties, savas cariskās regālijas, Anzu nozaga tās kopā ar likteņu tabulām, lai kļūtu visvarenākais no visiem dieviem, un aizlidoja kalnos. Tā dēļ tika izjaukti visi dievišķie likumi. Anu piesauc Adadu un nosūta viņu pakaļdzīties, bet Adads atsakās, viņš uzskata, ka Anzu ir neuzvarams. Ar atteikumu atbild arī Ištar un tās dēls.
Citā mīta variantā Anzu nozog likteņu tabulas no Enlilja. Dieviete-māte Dingirmaha sūta pret Anzu kara dievu Ninurtu un dod viņam ceļā septiņus vējus. Dievs sasniedz Anzu un nosūta piedevām putnam bultu. Bet, ir apveltīts ar likteņu tabulām, Anzu var ar vārdojumiem izārstēt brūci. Dievs uzveic putnu tikai pēc trešā mēģinājuma.
Un visu dievu pavēli apstiprināja viņš,
Griezās, skāra, sūta viņš Zu.
Un kad viņš pabeidza, piegāja pie viņa Bels.
Tīra ūdens mirdzēšana viņa priekšā,
Uz valdnieka darbībām raugās viņa acis:
Uz kundzības tiāru, uz dievišķo apģērbu,
Uz dievišķajām Liktens Grāmatām Zu tik skatās un skatās;
Un kad Duranku dievu tēvu,
Valdīšanas alkas sajauta viņš sirdī,
Zu, kā ieraudzīja Duranki, dievu tēvu:
"Dievišķās likteņa grāmatas es sagrābšu,
Dievu pavēlēšanas visu es uzzināšu,
Nostiprināšu es troni, apgūšu likumu,
Valdīšu es pār visiem, cik ir to Ingigā".
Un kad sašutums iegāja viņa sirdī,
Pie iezīmētajām pils durvīm gaida viņš agru blāzmu.
Kad Bels nomazgājās ar tīru ūdeni,
Iesēdās tronī, uzģērba tiāru -
Likteņa grāmatas tad sagrāba savās rokās,
Apkļāvās ar varu, nolaupīja likumus,
Aizlidoja tad Zu, kalnos iesēdās,
Uzlija klusēšana, atskanēja balss.
No tēva un padomdevēja, gaišā Bela ,
Visa pils piepildījās ar skaidru spīdumu,
Un dievietes nāk pēc viņa pavēlēšanas.
Anu muti atvēra, saka,
Tā saka dieviem, savējiem bērniem:
"Kas no jums grib Zu pazudināt,
Kas grib pa valstībām savu vārdu padarīt slavenu?"
Viņi piesauc vadoni, Anu dēlu, Anu lēmumu savu viņam izsaka:
Adadu tie piesauc, vadoni, Anu dēlu,
Anu lēmumu savu viņam izsaka:
"Spēcīgais, briesmīgais Adad, uzbrūc nelokāmi,
Zu pazudini ar savējo ieroci,
Vārds tavs būs slavināms diženu dievu pulkā,
Starp dieviem, taviem brāļiem, līdzīgu tev neatradīsies.
Lai tiktu uzbūvētas dievišķas pilis,
Pa visu visumu uzbūvē sev pilsētas,
Lai tavējās pilsētas pieskaitās pie Ekuru
Esat dižens dievu starpā, dārdi ar savējo slavu."
Adads atbild uz runu,
Pie Anu-tēva vērš vārdu:
"Tēvs, nepieejamos kalnos kas steigsies?
Kas salīdzināms ar Zu starp dieviem, taviem bērniem?
Likteņa grāmatas saķēra viņš ar rokām,
Ar varu apkļāvās, nolaupīja likumus,
Aizlidoja tad Zu, kalnos uzsēdās,
Izsaka ar muti, it kā dievi Duranki.
Preteniekus savus viņš par putekļiem uzskata,
Viņa spēki ...... šausminās dievi".
Anu Adadu pavēlēja neiet.
Dievieti sauc tie, Anu meitu,
Anu lēmumu savu viņai izsaka:
"Spēcīgā, briesmīgā Ištar, uzbrūc nelokāmi,
Zu pazudini ar savējo ieroci,
Vārds tavs būs slavināms diženu dievu pulkā,
Starp dieviem, taviem brāļiem, līdzīgu tev neatradīsies.
Lai tiktu uzbūvētas dievišķas pilis,
Pa visu visumu uzbūvē sev pilsētas,
Lai tavējās pilsētas pieskaitās pie Ekuru
Esi dižena dievu starpā, dārdi ar savējo slavu."
Ishtar atbild uz runu,
Pie Anu-tēva vērš vārdu:
"Tēvs, nepieejamos kalnos kas steigsies?
Kas salīdzināms ar Zu starp dieviem, taviem bērniem?
Likteņa grāmatas saķēra viņš ar rokām,
Ar varu apkļāvās, nolaupīja likumus,
Aizlidoja tad Zu, kalnos uzsēdās,
Izsaka ar muti, it kā dievi Duranki.
Preteniekus savus viņš par putekļiem uzskata,
No viņa spēka šausminās dievi".
Anu Ištarai pavēlēja neiet.
Bāru sauc viņi, Ištaras dēlu,
"Spēcīgais, briesmīgais Bara, uzbrūc nelokāmi,
Zu pazudini ar savējo ieroci,
Vārds tavs būs slavināms diženu dievu pulkā,
Starp dieviem, taviem brāļiem, līdzīgu tev neatradīsies.
Lai tiktu uzbūvētas dievišķas pilis,
Pa visu visumu uzbūvē sev pilsētas,
Lai tavējās pilsētas pieskaitās pie Ekuru
Esat dižens dievu starpā, dārdi ar savējo slavu."
Baru atbild uz runu,
Pie Anu-tēva vērš vārdu:
"Tēvs, nepieejamos kalnos kas steigsies?
Kas salīdzināms ar Zu starp dieviem, taviem bērniem?
Likteņa grāmatas saķēra viņš ar rokām,
Ar varu apkļāvās, nolaupīja likumus,
Aizlidoja tad Zu, kalnos uzsēdās,
Izsaka ar muti, it kā dievi Duranki.
Preteniekus savus viņš par putekļiem uzskata,
No viņa spēka šausminās dievi".
Anu Baram pavēlēja neiet.
.................................................
Trešās slejas beigas
Cīkstēties ar Zu .............
Lūk es iešu ....................
Cīkstēties ar Zu ..............
Un izdzirdēja dievi Ea vēsti,
Iedrebējās viņi ...................
Ea muti atvēra un sludina,
Pie Anu viņš vērš vārdu
Beigas ir saplēstas
Tulkojums S.Burves.
Inannas Lejupiešana zemākajā pasaulē.
Inanna, Debess Cariene, mīlestības un kara godkārīgā dieviete, kurš izgāja pie vīra- cara-gana Dumuzi, nolemj kļūt ar apakšējās pasaules valdnieci. Valdīja tur tās māsa Ereškigaļ, nāves un tumsas dieviete. Acīmredzot attiecības starp māsām atstāja vēlēt labāko, tā kā pirms ieiet "valstī, no kurienes nav atgriešanās", Inanna dod pamācības savējam kalpam Ninšuburu. Tie vienojas, ka ja dieviete neatgriezīsies pēc trīs dienām, tad Ninšuburam ir jādodas uz Nippur un jālūdz tur Enliljam par tās glābiņu.Ja Enliļs atsacīs, tad ir jāiet ar to pašu lūgumu uz Ur pie Mēness dieva Nannes. Gadījumā ja arī viņš nepalīdzēs, ir jādodas uz Eridu pie Enki.
Ieģērbusies carienes apģērbā un nokāpjot apakšējā pasaulē, Inanna piegāja pie tempļa no ljapis-lazuri, kur mājoja Ereškigaļ. Vārtnieks Neti izveda viņu caur septiņiem vārtiem, aiz katriem, Inannai, par spīti protestiem, atņēma pa vienam no apģērbiem un amuletiem, kas dod burvju spēku. Beigu beigās, viņa absolūti kaila stājās Ereškigaļ un septiņu apakšējas pasaules tiesnešu priekšā. Turot aizdomās māsu nelabos nolūkos, Ereškigaļ raidīja uz viņu savējo mirušo skatienu un Inanna pārvērtās līķī, kuru pēc tam piekarināja pie staba.
Ceturtajā dienā Ninšubur, redzot, ka viņa kundze nav atgriezusies, sāk apstaigāt dievus. Enliļ un Nanna atsacīja viņam, bet Enki, zinot kādas bēdas draud zemei auglības dievietes izzušana, piekrita palīdzēt. Viņš iecirta savējās rokas augsnē, dabūja no nagu apakšas krāsotus sarkanā krāsā māla gabalus un izlipināja no tiem divas mīklainas būtnes - Kurgarru un Kalaturru. Tie nebija nedz vīrieši, nedz sievietes un padevīgi izpildīja dieva gribu.Saņemot no Enki "dzīves zāli", "dzīves ūdeni" un atbilstošās pamācības, šīs būtnes dodas apakšējā pasaulē.
Piesardzīgi spraucoties pa apakšzemes ķēniņvalstības ceļiem, gudrības dieva vēstneši sasniedza Ereškigaļ pili. Tā izsmējīgi paziņoja tiem, ka tie var paņemt brīnišķīgās dievietes līķi. Noņemot Inannas ķermeni no āķa Kurgarru un Kalaturru pārslacīja viņu " ar dzīves ūdeni", nobēra ar "dzīves zāli" un augšāmcēla dievieti. Bet septiņi apakšzemes dievi-annunaki aizšķērso viņai ceļu uz augšu. Apakšējas pasaules nepārkāpjams likums bija neiespējamība atgriezties uz zemes, ne piešķirot sev aizstāšanu.
Inanna atgriežas augšējā pasaulē dēmonu pūļa pavadījumā, kuriem ir jāpaņem tas, uz ko viņa norādīs. Inanna pēc kārtas apiet īpaši tuvus sev draugus - Ninshuburu, dievu Lataraku (Lulalja), iemīļoto Šaru no Ummi, bet visi tie šausmās lūdzas viņu atbrīvot tos no tik briesmīgā likteņa. Beidzot dieviete ar dēmoniem ierodas Urukā, kur tās dzīvesbiedrs Dumuzi tā vietā, lai apraudātu sievas bojāeju, mierīgi sēdēja uz troņa kuplos cara apģērbos.Dusmu pārņemta Inanna atdod savējo neuzticamo vīru dēmoniem.
Nelaimīgais Dumuzi pavērš lūgšanas pie savējās nesaudzīgās dzīvesbiedres brāļa - Saules dieva Utu, kurš piekrīt palīdzēt. Viņš pārvērš Dumuzi rokas un kājas čūskās, un tas bēgot glābjas.
Šai vietā teksts uz tabulām noslēdzas un mīta turpinājumu var renovēt tikai pēc vēlākiem tekstiem. Dumuzi tagad ir pārvērsts Utu gazelē un bēg no dēmoniem, paziņojot savējā patvēruma vietu tikai māsai Geštinannei un nezināmam draugam. Bet šis draugs, ko piekukuļoja dēmoni ir - gala (gallu) - atklāj tiem Dumuzi patvēruma vietu un tas ir spiests skriet tālāk. Beigu beigās, dēmoni saķer viņu un saplēš gabalos.Geštinanna ir gatava noiet apakšzemes pasaulē brāļa vietā, bet Inanna, kurai dots būt par tiesnesi, izsaka savējo spriedumu - "pusgadu - tu, pusgadu - viņa", tas ir Geštinannai un Dumuzi ir pēc kārtas jādala savējo likteni apakšzemes pasaulē.
No Varenajām Debesīm pie Verenajām Zemju dzīlēm
Nodomus pavērsa.
Dieviete no Varenajām Debesīm pie Varenajām Zemju dzīlēm
Nodomus pavērsa.
Inanna no Varenajām Debesīm pie Varenajām Zemju dzīlēm
Nodomus pavērsa.
Manējā kundze pameta debesis, pameta zemi,
Zemes sirdī viņa aiziet.
Inanna pameta debesis, pameta zemi,
Zemes sirdī viņa aiziet.
Priestera varu pameta, priesterienes varu pameta,
Zemes sirdī viņa aiziet.
Urukā templi Eanu pameta, zemes sirdī viņa aiziet.
Badtibirjā Emuškalamu pameta,
Zemes sirdī viņa aiziet.
Zabalamā Gigunu pameta,
Zemes sirdī viņa aiziet.
Adabā Ešaru pameta,
Zemes sirdī viņa aiziet.
Nippurā Baradurgaru pameta,
Zemes sirdī viņa aiziet.
Kišā Hursanlkalamu pameta,
Zemes sirdī viņa aiziet.
Akkadā Euļmašu pameta,
Zemes sirdī viņa aiziet.
Savējos slepenos spēkus- tie septiņi - savāca.
Savāca spēkus, rokā iežmiedza.
Savējos slepenos spēkus pie kājām nolika.
Uz tās galvas - Edena vainags, Šugur.
Uz tās pieres - pieres lente "Pieres jaukums".
Tās rokās - valdnieka un tiesas zīmes.
Zilgmes kaklarota skauj kaklu.
Divkāršs pakariņš izdaiļo krūtis.
Zelta rokassprādzes apvij rokas.
Apklātas krūtis ar sietiņu "Pie manis ,vīrieti,pie manis".
Ir apklāti gurni ar apsēju, valdnieku drānām.
Ar krāsojumu “Atnāc,atnāc” apzīmētas acis.
Inanna apakšzemes valstībā iet.
Tās vēstnieks Ninšubur viņai blakus iet.
Gaišā Inanna saka Ninshuburu:
"Ziņnesi mans, ziņnesi!
Vēsti žēlsirdīgus vārdus manus!
Vēstnesi vārdus ātr-spārnainus manus!
Kad apakšzemes pasaulē es noiešu,
Kad apakšzemes pasaulē es ieiešu,
Uz apbedījuma pakalniem ieraudies par mani,
Sapulču mājā iesit bungās,
Dievu tempļus priekš manis apej,
Seju saskrāpē, muti saplosi,
Ķermeni manis dēļ savaino,
Skrandas, tieši kā nabagam, uzvelc!
Ekurā, Enlilja templī, vientuļi ieej.
Kad Ekurā, Enlilja templī, ieiesi,
Enlila priekšā skaļi sāc raudāt:
"Tēvs Enliļ, nedod savai meitai
Aiziet bojā apakšzemes pasaulē!
Gaišajam tavējam sudrabam nedod apklāties ar pīšļiem
Apakšzemes pasaulē!
Lai brīnišķīgo tavējo lazurītu nesaskalda slīpētājs
Apakšzemes pasaulē!
Lai tavējo buksusu nesalauž namdaris apakšzemes pasaulē!
Jaunavai-Valdniecei neļauj aiziet bojā
apakšzemes pasaulē!"
Un kad Enliļ uz šiem vārdiem neatsauksies, ej uz Ur!
Pilsētā Urā, Emudkalamē,
Ekišnugaļa, pie Nannas ieej,
Nannas priekšā sāc skaļi raudāt:
"Tēvs Nanna, nedod savai meitai
Aiziet bojā apakšzemes pasaulē!
Gaišajam tavējam sudrabam nedod apklāties ar pīšļiem
Apakšzemes pasaulē!
Lai brīnišķīgo tavējo lazurītu nesaskalda slīpētājs
Apakšzemes pasaulē!
Lai tavējo buksusu nesalauž namdaris apakšzemes pasaulē!
Jaunavai-Valdniecei neļauj aiziet bojā
apakšzemes pasaulē!"
Un kad Nanna uz šiem vārdiem neatsauksies,ej uz Eredu!
Kad Eredā, Enki templī ieiesi,
Enki priekšā sāc skaļi raudāt :
"Tēvs Enki, nedod savai meitai
Aiziet bojā apakšzemes pasaulē!
Gaišajam tavējam sudrabam nedod apklāties ar pīšļiem
Apakšzemes pasaulē!
Lai brīnišķīgo tavējo lazurītu nesaskalda slīpētājs
Apakšzemes pasaulē!
Lai tavējo buksusu nesalauž namdaris apakšzemes pasaulē!
Jaunavai-Valdniecei neļauj aiziet bojā
apakšzemes pasaulē!"
Tēvs Enki ir gudrs un varens,
Dzīves zāles zina viņš, dzīves ūdeņus zina viņš,
Viņš mani arī atdzīvinās!"
Inanna apakšzemes valstībā iet,
Ninšuburu, vēstniekam savam, saka:
"Ej, atgriezies, Ninšubur!
Manus sodus neaizmirsti!"
Inanna pie pils, lazurīta kalna, pieiet,
Pie apakšzemes valstības vārtiem steidz, pilna dusmu,
Pie apakšzemes valstības vārtiem kliedz dusmīgi:
"Atver pili, vārtniek, atver!
Atver pili. Neti, atver, un vienai man
Lai es ieietu!"
Neti, galvenais valstības sargs,
Gaišajai Inannai atbild;
"Kas gan tu, kas?"
"Es esmu saules lēkta zvaigzne!"
"Ja tu esi saules lēkta zvaigzne,
Kādēļ atnāci pie "Valstības no kuras nav atgriešanās"?
Kā tavējā sirds tevi nosūtīja ceļā,
No kura nav atgriešanās?"
Gaišā Inanna viņam atbild:
"Pie diženās valdnieces, Ereškigaļ,
Jeb beigts ir Gugaļanna, tās laulenis, -
Apbedījuma zāles viņam uzpīpēt.
Apbedījuma alu viņam ieliet.
Patiešām tā, patiešām tā!"
Neti, galvenais valstības sargs,
Gaišajai Inannai atbild;
"Pastāvi, ak Inanna, savējai kundzei par tevi paziņošu!
Savai kundzei Ereškigaļ par tevi pateikšu, par tevi paziņošu!"
Neti, galvenais valstības sargs,
Pie Ereškigaļ, savējās kundzes, atnāk un saka tā:
"Ak kundze mana! Tur jaunava!
Dieviem līdzīga ar varenību un stājas.
Vārtu priekšā "Valstībā bez atgriešanās".
Eanē atstāja savējos valdījumus.
<...>
Savējos slepenos spēkus- tie septiņi - savāca.
Savāca spēkus, rokā iežmiedza.
Savējos slepenos spēkus pie kājām nolika.
Uz tās galvas - Edena vainags, Šugur.
Uz tās pieres - pieres lente "Pieres jaukums".
Tās rokās - valdnieka un tiesas zīmes.
Zilgmes kaklarota skauj kaklu.
Divkāršs pakariņš izdaiļo krūtis.
Zelta rokassprādzes apvij rokas.
Apklātas krūtis ar sietiņu "Pie manis ,vīrieti,pie manis".
Ir apklāti gurni ar apsēju, valdnieku drānām.
Ar krāsojumu “Atnāc,atnāc” apzīmētas acis.
Ereškigaļ iesita sev pa sāniem,
Sejā izmainījās, galvu saķēra.
Neti, galvenajam valstības sargātājam, dod norādījumus:
"Ak Neti, galvenais valstības sargs,
Tas, ko sacīšu es, lai netiek pārkāpts!
Apakšzemes pasaules septiņus aizšaujamos aizbīdi,
Ganzira pilī, kas apakšzemes pasaules priekšā pirmais,
Vārtus atver!
Un viņu, kad viņa ieies
Un, liecoties, pietuvosies, pati es satikšu".
Neti, galvenais valstības sargs,
Savējās kundzes vārdus slavē.
Apakšzemes pasaules septiņus aizšaujamos aizbīdīja,
Ganzira pilī, kas apakšzemes pasaules priekšā pirmais,
Vārtus atvēra.
Gaišajai Inannai bilda tā:
"Ienāc tak, Inanna!"
Un viņai, kad iegāja,
Edena vainags. Šugur, noņēma no galvas.
"Ka tas , kas?"
"Samierinies, Inanna, visvareni ir apakšzemes pasaules likumi!
Inanna, apakšzemes ceremoniju laikā klusē!"
Un kad iegāja otrajos vārtos,
Valdnieka un tiesas zīmes viņai atņēma.
"Kas tas, kas?"
"Samierinies, Inanna, visvareni ir apakšzemes pasaules likumi!
Inanna, apakšzemes ceremoniju laikā klusē!"
Un kad iegāja viņa trešajos vārtos,
Zillgmes kaklarotu no kakla noņēma.
"Kas tas, kas?"
"Samierinies, Inanna, visvareni ir apakšzemes pasaules likumi!
Inanna, apakšzemes ceremoniju laikā klusē!"
Un kad ceturtajos vārtos iegāja,
Divkāršo pakariņu no krūtīm viņai noņēma.
"Kas tas, kas?"
"Samierinies, Inanna, visvareni ir apakšzemes pasaules likumi!
Inanna, apakšzemes ceremoniju laikā klusē!"
Un kad piektajos vārtos iegāja,
Zelta rokassprādzes no rokām viņai noņēma.
"Kas tas, kas?"
"Samierinies, Inanna, visvareni ir apakšzemes pasaules likumi!
Inanna, apakšzemes ceremoniju laikā klusē!"
Un kad sestajos vārtos iegāja,
Sietiņu "Pie manis ,vīrieti,pie manis" no krūtīm viņai noņēma.
"Kas tas, kas?"
"Samierinies, Inanna, visvareni ir apakšzemes pasaules likumi!
Inanna, apakšzemes ceremoniju laikā klusē!"
Un kad septītajos vārtos iegāja,
Apsēju, valdnieku drānas, no gurniem noņēma.
"Kas tas, kas?"
"Samierinies, Inanna, visvareni ir apakšzemes pasaules likumi!
Inanna, apakšzemes ceremoniju laikā klusē!"
Un viņa iegāja un liecoties, pietuvojās.
Viņas māsa uzlēca no troņa.
Pēc tam atkal tronī apsēdās.
Septiņi Anuinaku-tiesneši pret viņu tiesu veic.
Uz Inannu paskatījās - tās skatiens nāve!
Vārdus izteica – tās vārdos dusmas!
Kliedzienu izdvesa - lāsta kliedziens!
To, kas iegāja, pārvērta līķī.
Līķi kāra uz āķa.
Kad pagāja trīs dienas un trīs naktis.
Ninšubur, tās vēstnieks,
Sludinot žēlsirdīgus vārdus viņai,
Vēstnesis vārdus ātr-spārnainus viņas!
Uz apbedījuma pakalniem ieraudājās par viņu,
Sapulču mājā iesitot bungās,
Dievu tempļus priekš viņas apgāja,
Seju saskrāpēja, muti izplosīja,
Ķermeni savainoja viņas dēļ,
Skrandas, tieši kā nabagam, uzvilka!
Ekurā, Enlilja templī, vientuļi iegāja.
Kad Ekurā, Enlilja templī, iegāja,
Enlila priekšā skaļi raudāja:
"Tēvs Enliļ! Nedod savējai meitai aiziet bojā
Apakšzemes pasaulē!
Gaišajam tavējam sudrabam nedod apklāties ar pīšļiem
Apakšzemes pasaulē!
Lai brīnišķīgo tavējo lazurītu nesaskalda slīpētājs
Apakšzemes pasaulē!
Lai tavējo buksusu nesalauž namdaris apakšzemes pasaulē!
Jaunavai-Valdniecei neļauj aiziet bojā
apakšzemes pasaulē!"
Tēvs Enliļ Ninšuburam atbild:
"Varenās debess meita mana iekāroja,
Diženās Zemju dzīles iekāroja,
Inanna Varenās Debess iekāroja,
Diženās Zemju dzīles iekāroja,
Apakšzemes pasaules likumi visvareni,
Gadsimtu mūžīgas tam veltes,
Kas gan šeit par viņu pasacīs, par viņu vārdu aizbildīs?
Tēvs Enliļ uz viņa lūgsnām neatsaucās,
Un uz Ur viņš aizgāja.
Urā, Emudkalamē,
Ekišnugaļē pie Nannas ieejot,
Nannas priekšā sāka skaļi raudāt:
"Tēvs Nanna, nedod savai meitai
Aiziet bojā apakšzemes pasaulē!
Gaišajam tavējam sudrabam nedod apklāties ar pīšļiem
Apakšzemes pasaulē!
Lai brīnišķīgo tavējo lazurītu nesaskalda slīpētājs
Apakšzemes pasaulē!
Lai tavējo buksusu nesalauž namdaris apakšzemes pasaulē!
Jaunavai-Valdniecei neļauj aiziet bojā apakšzemes pasaulē!"
Tēvs Nanna Ninšuburam atbild:
"Varenās debess meita mana iekāroja,
Diženās Zemju dzīles iekāroja,
Inanna Varenās Debess iekāroja,
Diženās Zemju dzīles iekāroja,
Apakšzemes pasaules likumi visvareni,
Gadsimtu mūžīgas tam veltes,
Kas gan šeit par viņu pasacīs, par viņu vārdu aizbildīs?
Tēvs Nanna uz viņa lūgsnām neatsaucās,
Un Eredu viņš aizgāja.
Eredā, pie dieva Enki ieejot,
Enki priekšā sāka skaļi raudāt :
"Tēvs Enki, nedod savai meitai
Aiziet bojā apakšzemes pasaulē!
Gaišajam tavējam sudrabam nedod apklāties ar pīšļiem
Apakšzemes pasaulē!
Lai brīnišķīgo tavējo lazurītu nesaskalda slīpētājs
Apakšzemes pasaulē!
Lai tavējo buksusu nesalauž namdaris apakšzemes pasaulē!
Jaunavai-Valdniecei neļauj aiziet bojā
apakšzemes pasaulē!"
Tēvs Enki Ninšuburam atbild:
"Meita mana! Kas ar viņu atgadījies? Es uztraucos!
Inanna! Kas ar viņu noticis? Es uztraucos!
Valstu valdniece! Kas ar viņu atgadījies? Es uztraucos!
Debess priesteriene! Kas ar viņu noticis? Es uztraucos!"
Zem saviem nagiem netīrumus sadabūja, kurgaru uztaisīja,
Zem saviem nagiem,ar sarkanu krāsotus, netīrumus sadabūja,
Galaturu uztaisīja.
Kurgarum dzīves zāles deva.
Galaturum dzīves ūdeni deva.
Tēvs Enki bilda kurgarumam un galaturumam:
"Ejiet, apakšzemes pasaulē dodaties!
Pie apakšzemes vārtiem, kā mušas, lidojiet,
Pie durvju ass, kā čūskas, locieties!
Māte-dzemdētāja dzemdību mokās,
Ereškigaļ guļ un ciešs!
Tās baltie gurni nav segti ar apģērbu,
Tās krūtis, kā kausi,ne ar ko nav piesegtas,
Tās balss, kā skanīgs varš, zvana,
Ir izpluinītas bizes, kā puravam.
Un kad viņa sacīs: “Diemžēl, vēders mans!" -
"Ak tu, kas ciešs, kundze mūsu, diemžēl,
Vēders tavs!- tā viņai sakiet!
Un kad viņa sacīs: "Diemžēl, ak vaigs mans!" -
"Ak tu, kas ciešs, kundze mūsu, diemžēl,
Ak vaigs tavs!" - tā viņai sakiet!
"Kas jūs, no kurienes?"
"No mana vēdera - pie tava vēdera, no mana vaiga -
Pie tava vaiga!" - tā viņai sakiet!
"Ja jūs esat dievi - dāvāšu Vārdu,
Ja jūs esat ļaudis - godalgošu ar Likteni!"
Ar debess dvēseli, zemes dvēseli viņu apvārdojiet,
Ar zemju dzīles dvēseli viņu apvārdojiet!
Ūdeni upi jums dos - bet jūs neņemiet!
Graudus no lauka jums dos - bet jūs neņemiet!
"Līķi no āķa atdod!" - sakiet!
Un viens - ar dzīves zāli, un otrs -
Ar ķermeņa dzīves ūdeni šo skariet -
Augšāmcelsies Inanna!"
Galaturs un kurgars Enki vārdus slavē.
Pie apakšzemes vārtiem, kā mušas, lido,
Pie durvju ass, kā čūskas, lokās.
Māte-dzemdētāja dzemdību mokās,
Ereškigaļ guļ un ciešs,
Tās baltie gurni nav segti ar apģērbu,
Tās krūtis, kā kausi, ne ar ko nav piesegtas.
Un kad iestenējās: “Diemžēl, vēders mans!" -
"Ak tu, kas ciešs, kundze mūsu, diemžēl,
Vēders tavs!- Viņi teica!
Un kad iestenējās: "Diemžēl, ak vaigs mans!" -
"Ak tu, kas ciešs, kundze mūsu, diemžēl,
Ak vaigs tavs!" - Viņi teica!
"Kas jūs, no kurienes?"
Jūs teicāt:"No mana vēdera - pie tava vēdera,
Jūs teicāt :”No mana vaiga -pie tava vaiga!".
Ja jūs esat dievi - dāvāšu Vārdu,
Ja jūs esat ļaudis - godalgošu ar Likteni!
Ar debess dvēseli, zemes dvēseli viņu apvārdoja,
Ar zemju dzīles dvēseli viņu apvārdoja!
Ūdeni upi tiem dod - bet tie neņem!
Graudus no lauka tiem dod - bet tie neņem! "Līķi no āķa atdod!" - sacīja.
Gaišā Ereškigaļ kurgarumam un galaturumam atbild;
"Ķermenis tas - jūsu kundzes!"
"Ķermenis tas mūsu kundzes, patiešām, atdod!" -
Tie sacīja.
Līķi no āķa tie ņēma.
Un viens - ar dzīves zāli un otrs -
Tās ķermeni ar dzīves ūdeni skāra.
Inanna uzceļas.
Inanna no apakšzemes pasaules iziet.
Anunnaki viņu saķer.
"Kas no nokāpušajiem apakšzemes pasaulē
Iznācis neskarts
No apakšzemes pasaules?
Ja Inanna pametīs "Valstību no kuras nav atgriešanās",
Par galvu galvu, lai atstāj!"
Inanna no apakšzemes pasaules iznāk.
Un mazie gala dēmoni, kā asas bultas,
<...>
No dēmoniem maniem aizslīdēšu es, neaizvilks tie mani!
Un Utu uzklausīja viņa lūgsnas,
Kā labdaris, izrādīja žēlastību,
Rokas ķirzakas ķepās viņam pārvērta,
Kājas ķirzakas ķepās viņam pārvērta.
Viņš no dēmoniem aizslīdēja, neaizvilka tie viņu.
<...>
Viņam pakaļdzenoties apiet valstis,
Viņa slēpšanās vietu meklē,
Dēmoni ar rokām vēzējas,
No atplestajām rīklēm izriet klaigas.
<...>
Mazie dēmoni ver vaļā mutes,
Lielajiem dēmoniem teic vārdu:
"A nu, iesim ka pie gaišās Inannas!"
Dēmoni Urukā iebrāzās, gaišo Inannu tie sakampj.
"Nu-ka, Inanna, atgriezies uz ceļa, ko pati izvēlējies, -
Uz apakšzemes valstību dodies!
Kur sirds tevi nosūtīja, atgriezies -
Uz apakšzemes valstību dodies!
Ereškigaļ mājoklī atgriezies -
Uz apakšzemes valstību dodies!
Apsēju gaišo, valdnieces drānas, nevelc -
Uz apakšzemes valstību dodies!
Tiāru gaišo,sveicienu vainagu, noņem no galvas -
Uz apakšzemes valstību dodies!
Krāsu uz acīm neklāj -
Uz apakšzemes valstību dodies!
Sandales kājās nevelc -
Uz apakšzemes valstību dodies!
Kad no apakšzemes pasaules aizgāji,
Sev aizstājēju tu neesi atradusi!"
Ar tādiem vārdiem pie gaišās Inannas tie iebrāzās!
Inanna bailēs Dumuzi rokā ieķērās.
"Ak jaunekli! Kājas savas važās ievelc!
Ak jaunekli! Lamatās meties! Kaklu jūgā ievelc!"
Un viņi āķus, īlēnus un šķēpus pacēla uz viņu!
Milzīgu vara cirvi pacēla uz viņu!
Ak, jaunekli! Saķēra viņu, nogāza viņu,
Apģērbu no viņas norāva...
Ak, jaunekli! Rokas sagrieza viņam,
Ar auklu ļaunu notina viņu!
Ar baiļu audumu aizsedza seju!
Un jauneklis pie Utu uz debesīm rokas uzcēla:
"Utu, es tak esmu draugs tev! Mani, varoni, zini tu!
Tavu māsu es par sievu ņēmu,
Bet viņa apakšzemes pasaulē aizgāja,
Viņa apakšzemes pasaulē aizgāja,
Mani par aizstājēju atdeva!
Utu, tu esi taisnīgs tiesnesis, lai nenoķer mani!
Rokas manas izmaini, izskatu manu izmaini!
No manējo dēmonu rokām aizslīdēšu es, neaizvilks tie mani!
Ar kalnu čūsku starp kalnājiem slīdēšu,
Pie Geštinaines, māsas manas, dvēseli manu atnesīšu!"
Utu uzklausīja viņa lūgsnu,
Izmainīja viņa rokas, izmainīja viņa vaigu.
Ar kalnu čūsku viņš starp kalniem aizslīdēja.
Dumuzi! Viņš ar piekūnu-putnu,
Ar ātru putnu aiznesa savējo dvēseli,
Un pie Geštinannes atnesa savējo dvēseli.
Geštiianna paskatījās uz brāli -
Saskrāpēja vaigus, muti saplosīja,
Apskatīja - saplēsa uz sevis apģērbus,
Pār stenošo jaunekli ierunājās:
"Ak, brāli mans, ak, brāli mans! Ak, jaunekli!
Lai tās dienas neatgriežas!
Ak, brāli! Ak, gans! Amaušumgaļanna!
Lai tās dienas neatgriežas.
Ak, brāli mans! Jaunekli! Bez sievas, bez dēla!
Ak, brāli mans! Jaunekli! Bez drauga-biedra!
Ak, brāli mans, jaunekli! Māti skumdinošais!"
Bet dēmoni-gala meklē Dumuzi, aplenc viņu.
Mazie dēmoni lielajiem dēmoniem teic vārdu:
"Dēmoni bez-dzimtas,bez-cilts, bez-tēva-mātes,
Bez-māsas-brāļa, bez-sievas-dēla!
Diženais karaspēks, rieta stundās šausmu sējošie pasaulē!
Jūs, dēmoni, cilvēka kampjošie!
Labestību-žēlsirdību jūs nezināt,
Sirds prieku jūs nepārzināt!
A-nu-ka, iesim-ka! Uz viņa bailēm, uz viņa dvēseli,
uz viņa veselību kas grib paraudzīties?
Pie viņa drauga mēs neiesim, pie viņa sievasbrāļa mēs neiesim,
Pie Geštinannes pēc gana iesim!"
Dēmoni vēzējas ar rokām, meklē Dumuzi.
No atplestajām rīklēm izriet klaigas.
Dēmoni pie Geštinannes ieradās.
"Kur brālis tavs, saki?" - prasa, bet viņa klusē.
Tuvojas debess, aiztek zeme, bet viņa klusē.
Zeme tuvojas, debess lūzt, bet viņa klusē!
Zeme pietuvojās. Norāva drēbes, bet viņa klusē!
Darvu uz viņas krūtīm izlēja, bet viņa klusē!
Dumuzi Geštinannas mājā dēmoni neatrada.
Mazie dēmoni lielajiem dēmoniem tā teica:
"A-nu-ka, iesim-ka uz svēto aploku!"
Atrada Dumuzi svētajā aplokā.
Aplenca viņu, saķēra viņu! Sameklēja viņu, satika viņu!
Uz jaunekli ar kliedzienu uzmetās virsū, ar cirvi milzīgu
Uz zemes nogāza!
Vēderu ar nažiem uzšķērda viņam,
No visām malām aplenca viņu!
Māsa par brāli upurēties ir gatava,
Kā putns ap brāli rinķo.
"Ak brāli mans!Uz milzīgām mokām par tevi iešu!
Par odu lidošu!"
<...>
Jaunava Inanna tā lēma.
<...>
Pēc Inannas sprieduma notika.
Jaunava Inanna rūgti raud:
"Varonis mans aizgāja, aizgājis postā.
Kā tagad lemt likteņus?
Tavējais termiņš - puse gada,
Tavējās māsas - puse gada!
Diena tavs lai pienāk, un diena tā atgriezīsies.
Tavējās māsas diena atnāks, un dienā tajā viņa atgriezīsies!"
Gaišā Inanna savas galvas vietā atdeva Dumuzi galvu!
Gaišā Ereškigaļ!
Ir laba slavas dziesma Tev!"
Tulkojums S.Burves.
