SDK

                                   "Magan" Teksts.

Aiz šī sekojošie dzejoļi ir fragmenti no dažu kultu kalpotāju Slepenajiem rakstiem, kas palicis no Vecās Ticības, kura eksistēja vēl līdz tika uzbūvēta Babilona...; un tie stāsta mums par kauju starp Dieviem, kas notika laikā, kas ir nepieejams cilvēciska sapratnei.

Skataties un Atceraties!

ENKI

Un bija klusi.

Atceraties!

MARDUK

Zem NAR MATTARU Jūrām

II

Par Izseno paaudzēm

UTUKK HUL

Pašas augstākās sienas

TIE IR VAMPĪRI

Krītoši kā lietus no debesīm

III

Par cilvēka aizmirstajām paaudzēm

Un vai nebija Cilvēks radīts no KINGU asinīm

IV

Par IŠTAR Sapni

Un lūk ISHTAR

Spilgtā Gaisma Naktī

Dievu kundze

Novirzīja prātu savu tādā virzienā

No Augstākā viņa nosūtīja prātu savu,

Lejā viņa nosūtīja prātu savu

No Debesīm devās viņa

Bezdibenī

No Dzīvojošo Vārtiem

Lai ieietu Nāves Vārtos

No Zemēm, mums zināmām

Zemēs nezināmās

Zemē, no Kuras Neatgriežas,

Karalienes ERESHKIGAĻ Zemē

ISHTAR, Debess Karaliene, nosūtīja prātu savu

ISHTAR, SINa Meita, aizgāja

Melnajā Zemē, KUTA Zemē

Viņa aizgāja

Mājā, no Kurienes Neatgriežas viņa aizgāja

Uz Ceļu, no Kura Neatgriežas

Lika viņa pēdas savas

Alā, kas ir mūžam tumša

Kur māls ir uzgāzts uz altāra

Kur putekļi ir barība

Kur dzīvojošie ir ģērbti tikai spārnos

ABSU aizgāja ISHTAR.

Turp, kur guļ drausmīgs KUTALU

ISHTAR aizgāja.

Novērotājs

Ātri piecēlās.

Novērotājs

NINNGHITSHIDDA

Ātri piecēlās.

Un ISHTAR runāja ar viņu.

NINNGHITSHIDDA! Dziļumu Čūska!

NINNGHITSHIDDA! Ragainā Dziļumu Čūska!

NINNGHITSHIDDA! Spalvainā Dziļumu Čūska!

Atver!

Atver Durvis, lai es ieietu!

NINNGHITSHIDDA! Dziļumu gars, Vārtu Novērotājs, Atceries!

Mūsu Tēva vārdā pirms Lidojuma, ENKI, ar Magu Kungu

Atver Durvis, lai es ieietu!

Atver

Citādi es uzbrukšu Durvīm

Citādi es sadauzīšu tās

Citādi es uzbrukšu Barjerai

Citādi es ar spēku ņemšu tās sienas

Atver Durvis

Atver plati Vārtus

Citādi es piecelšu Mirušos!

Es piecelšu Mirušos!

Es piecelšu Mirušos un tie saraustīs dzīvos!

Atver Durvis

Citādi Mirušie pārspēs Dzīvos skaitā!

NINNGHITSHIDDA! Dziļumu gars, Vārtu Novērotāj, Atver!

NINNGHITSHIDDA

Varenā Čūska

Sačokurojās

Un atbildēja

ISHTAR

Kundze

Karaliene Dievu starpā

Es aiziešu pie savas Kundzes

ERESHKIGAĻ

Nāves karalienei

Es pateikšu par Tevi.

UN NINNGHITSHIDDA

Ragainā Čūska

Piegāja pie Kundzes ERESHKIGAĻ

Un sacīja:

Skatieties, ISHTAR, Tavējā Māsa

Karaliene Dievu starpā

Stāv pie Vārtiem!

Meita SINa, ENKI Kundze

Viņa gaida.

Un ERESHKIGAĻ nobālēja no bailēm.

Iekustējās Melni Ūdeņi.

Ej, Vārtu Novērotāj,

Ej, NINNGHITSHIDDA, Vārtu Novērotāj,

Atver Durvis ISHTAR

Un izturies ar Viņu kā ierakstīts

Senajā Derībā.

Un NINNGHITSHIDDA atsūma aizšaujamo

Un Tumsa krita uz ISHTAR

Melni Ūdeņi sacēlās un aiznesa Gaismas Dievieti

Nakts Valdījumos.

Un čūska sacīja:

Ienāc

Debess karaliene no Augšas

Lai KUR iepriecinās

Lai KUTA cildinātu Tevi

Lai KUTU pasmaidītu.

Ienāc

Lai KUTULU nopriecātos Tavējai klātbūtnei.

Un ISHTAR iegāja.

Un ir Septiņi Vārti un Septiņi Līgumi.

Pie Pirmajiem Vārtiem

NINNGHITSHIDDA noņēma Kroni

Diženu Kroni viņš noņēma no Tās galvas

Un ISHTAR prasīja

Kāpēc, Čūska, tu paņēmi manējo pirmo Dārglietu?

Un Čūska atbildēja

Tā uzrakstīts Senajā Derībā, kas ir uzstādīta līdz Laika sākumam,

Kundzes KUTU likumi.

Ieej Pirmajos Vārtos.

Pie Otrajiem Vārtiem

NINNGHITSHIDDA paņēma Zizli

Zizli no lazurīta viņš paņēma

Un ISHTAR prasīja

Kāpēc, NETI, tu paņēmi manējo otro Dārglietu?

Un NETI atbildēja

Tā uzrakstīts Senajā Derībā, kas ir uzstādīta līdz Laikasākumam

Kundzes KUTU pavēles.

Ieej Otrajos Vārtos.

Pie Trešajiem Vārtiem

NINNGHITSHIDDA paņēma Kaklarotu

Kaklarotu no tās kakla viņš paņēma

Un ISHTAR prasīja

Kāpēc, Vārtu Sargātāj, tu paņēmi manējo trešo Dārglietu?

Un Vārtu Sargātājs atbildēja

Tā uzrakstīts Senajā Derībā, kas ir uzstādīta līdz Laika sākumam

Kundzes KUTU pavēles.

Ieej Trešajos Vārtos.

Pie Ceturtajiem Vārtiem

NINNGHITSHIDDA paņēma Dārglietas

Dārglietas no Tās krūtīm paņēma viņš

Un ISHTAR prasīja

Kāpēc, Ārējā Apsargājošais, tu paņēmi manu ceturto Dārglietu?

Un Apsargājošais atbildēja

Tā uzrakstīts Senaja Derībā, kas ir uzstādīta līdz Laika sākumam

Kundzes KUTU likumi.

Ieej Ceturtajos Vārtos.

Pie Piektajiem Vārtiem

NINNGHITSHIDDA noņēma jostu

Jostu no Tās gurniem noņēma viņš

Un ISHTAR prasīja

Kāpēc, Vērojošais Aizliegto Ieeju, tu paņēmi manējo piekto Dārglietu?

Un Vērojošais atbildēja

Tā uzrakstīts Senajā Derībā, kas ir uzstādīta līdz Laika sākumam

Kundzes KUTU likumi.

Ieej Piektajos Vārtos.

Pie Sestajiem Vārtiem

NINNGHITSHIDDA noņēma Aproces

Aproces ar Tās plaustām noņēma viņš

Un Aproces no Tās potītēm noņēma viņš

Un ISHTAR prasīja

Kāpēc, NINNKIGAĻ, tu paņēmi manējo sesto Dārglietu?

Un NINNKIGAĻ atbildēja

Tā uzrakstīts Senajā Derībā, kas ir uzstādīta līdz Laika sākumam

Kundzes KUTU pavēles.

Ieej Sestajos Vārtos.

Pie Septītajiem Vārtiem

NINNGHITSHIDA noņēma Apģērbus

Apģērbu segtu ar dārgakmeņiem noņēma viņš

Un ISHTAR prasīja

Kāpēc, Seno Sūtni, tu paņēmi manējo septīto Dārglietu?

Un Seno Sūtnis atbildēja

Tik uzrakstīts Izsenā Derībā, kas ir uzstādīta līdz Laika sākumam

Kundzes KUTU likumi.

Ieej Septītajos Vārtos un ieraugi Citu Pasauli.

ISHTAR nogāja KURa Zemē

KUTA dziļumos aizgāja viņa

Pazaudējot Augšējo Pasauļu Septiņus Talismanus

Pazaudējot Dzīvo Zemes Septiņus Spēkus

Bez Dzīves Ūdens vai Dzīves Barības

Viņa parādījās pretīm ERESHKIGAĻ, Nāves Kundzei.

ERESHKIGAĻ iekliedzās Tās klātbūtnē.

ISHTAR pacēla roku.

ERESHKIGAĻ piesauca NAMMATARu

Magu NAMMATARu

Un tā teica viņa viņam

Ej! Sagūsti viņu!

Sasien viņu Tumsā!

Iekali viņu Jūrā zem Jūrām!

Uzlaid uz viņu septiņus ANNUNAKI!

Uzlaid uz viņu Sešdesmit Dēmonus!

Uz viņas acīm, acu dēmonus!

No tās malām, malu dēmonus!

Uz tās sirdi, sirds dēmonus!

Uz tās kājām, kāju dēmonus!

Uz tās galvu, galvas dēmonus!

Uz visu tās ķermeni, KURa dēmonus!

Un dēmoni plēsa viņu no visām malām.

Un ANNUNAKI, Drausmīgie Tiesneši

Septiņi Pazemes Kungi

Aplenca Viņu

Bezsejainie ABSU Dievi

Tie skatījās

Apburot viņu ar Nāves Aci

Ar Nāves skatienu

Tie nogalināja viņu

Un kāra viņu kā sadalītu kautķermeni

Sešdesmit dēmoni norāva no viņas ekstremitātes

Acis no galvas

Ausis no galvaskausa.

ERESHKIGAĻ priecājās

Aklais AZAG-TOT priecājās

IAK SAKKAK priecājās

ISHNIGGARAB priecājās

KUTULU priecājās

MASKIM cildināja Nāves Karalieni

GIGIM cildināja ERESHKIGAĻ, Nāves Karalieni.

Un Vecākie tika aptverti ar bailēm.

Mūsu Tēvs ENKI

Maģijas Dievs

Izdzirdēja vārdu no NINŠUBURa

ISHTAR kalpa NINŠUBURa

Viņš dzirdēja par ISHTAR Sapni

Nāves Mājā

Viņš izdzirdēja, kā GANZIR

Tika atvērts

Kā Bezdibeņa Vaigs

Atvēra savu žokli

Un norija Debess Karalieni

Uzlēcošās Saules Karalieni.

Un ENKI piesauca mālu

Un ENKI piesauca vēju

Un no māla un vēja

Viņš radīja divus elementālus

Viņš radīja KURGARRU, Zemes garu

Viņš radīja KALATURRU, Jūru garu

KURGARRU viņš deva Dzīves Barību

KALATURRU viņš deva Dzīves Ūdeni

Un skaļi sacīja tiem

Piecelies, KURGARRU, Zemes Gars

Piecelies, KALATURRU, Jūru Gars

Pieceļaties un ejiet pie GANZIR Vārtiem

Pie Pazemes Vārtiem

Uz Zemi, no Kurienes Neviens nav Atgriezies

Paceļiet acis savas

Septiņi Vārti atvērsies jums

Nekādas burvestības nenoturēs jūs

Jeb manējais Skaitlis uz jums.

Ņemiet trauku ar Dzīves Barību

Ņemiet trauku ar Dzīves Ūdeni

Un ERESHKIGAĻ neievainos jūs

nepacels roku pret jums ERESHKIGAĻ

ERESHKIGAĻ NAV SPĒKA PĀR JUMS.

Atrodiet INANNAs līķi

Atrodiet ISHTAR mūsu Karalienes līķi

Un apslaciet ar Dzīves Barību, Sešdesmit Reizes

Un apslaciet ar Dzīves Ūdeni, Sešdesmit Reizes

Sešdesmit Reizes ar Dzīves Barību un Dzīves Ūdeni

Apsmidziniet tās ķermeni

Un patiešām

ISHTAR augšācelsies.

Ar gigantiskiem spārniem

Un ar astēm kā čūskām

Divi elementāli lidoja pie Vārtiem

Neredzami

NINNGHITSHIDDA neredzēja tos

Neredzami

Pagāja tie gar Septiņiem Novērotājiem

Iesteidzās tie Nāves Pilī

Un redzēja drausmīgu ainu.

Visi Bezdibeņa dēmoni gulēja tur

Beigti, bet Aizmiguši, tie āķējās pie sienām

Nāves Mājai

Bezsejaini un drausmīgi

ANNUNAKI skatījās

Aklais un Trakais AZAG-TOT piecēlās

Acs uz Troņa atvērās

Melnie Ūdeņi iekustējās

Vārtus no Ljapis-lazuri izgaismoja

Tumsā

Neredzēti Briesmoņi

Kuri parādījās gadsimtu sākumā

Parādījušies MARDUKa un TIAMAT cīņas laikā

Radītie HUBUR

Ar HUBUR Zīmi

Kurus veda KINGU...

Steidzīgi caurgāja tie

Caur Nāves Pili

Apstājoties tikai pie ISHTAR līķa

Brīnišķīgā Karaliene

Dievu mīļākā

Visu URa Ielasmeitu kundze

Mirdzošā Debesīs

ENKI iemīļotā

Bija pakarināta un asiņoja

Tūkstošiem nāvīgu brūču.

ERESHKIGAĻ

Sajūtot to klātbūtni

Iekliedzās.

KURGARRU

Apbruņots ar Uguni

Paskatījās uz Līķu Karalieni

Ar Uguns staru

KALATURRU

Apbruņots ar Liesmu

Paskatījās uz Kapu Karalieni

Ar Liesmas staru.

UN ERESHKIGAĻ

Diženā KUTA(ā)

Novērsās

INANNAs līķi

Sešdesmit reizes tie apsmidzināja

Ar ENKI Dzīves ūdeni

INANNAs līķi

Sešdesmit reizes tie apsmidzināja

Ar ENKI Dzīves barību

Uz līķi

Kurš nokarājās no staba

Tie nosūtīja Dzīves Garu

INANNA AUGŠĀMCĒLĀS.

Melnie Ūdeņi iedrebējās un iešļakstējās.

AZAG-TOT iekliedzās uz troņa

KUTALU piecēlās no miega

ISHNIGGARAB bēga no Nāves Pils

IAK SAKKAK iedrebējās bailēs un naidā

ANNUNAKI bēga no savējiem troņiem

Acs uz Troņa uzjoņoja

ERESHKIGAĻ ierūcās un piesauca NAMMTARA

Magu NAMMTARA piesauca viņa

Bet, ne lai vajātu

Bet, lai aizsargātu.

INANNA izgāja no Pazemes.

Ar spārnotajiem elementāliem viņa skrēja caur GANZIR Vārtiem

Un no NETI

Un patiešām

Beigtie skrēja viņai pa priekšu.

Pārskrienot Pirmos Vārtus

ISHTAR paņēma savējās drānas ar dārgakmeņiem.

Pārskrienot Otros Vārtus

ISHTAR paņēma savējās aproces.

Pārskrienot Trešos Vārtus

ISHTAR paņēma savu jostu.

Pārskrienot Ceturtoos Vārtus

ISHTAR paņēma savējo kaklarotu.

Pārskrienot Piektos Vārtus

ISHTAR paņēma savējās dārglietas.

Pārskrienot Sestos Vārtus

ISHTAR paņēma Zizli no Ljapis-lazuri.

PārskrienotSeptītos Vārtus

ISHTAR paņēma savējo Kroni.

Un piecēlās Dēmoni

Un Mirušo Gari

Un izgāja ar viņu caur Vārtiem

Ne skatoties nedz pa labi nedz pa kreisi

Ejot no priekšpuses un nopakaļus

Tie iznāca ar ISHTAR un GANZIR Vārtiem

No Citas Pasaules tie iznāca ar viņu

UN ERESHKIGAĻ

Nolādētā Bezdibeņa Karaliene Kur Visi Slīkst

Noteica Lāstu

Svinīgu un Varenu

Pret Uzlēcošās Saules Karalieni

Un NAMMTAR piešķīra tam formu.

Kad Mīļākais ISHTAR

Debess Karalienes iecerētais

Atnāk pie manis

Iziet caur GANZIR Vārtiem

Nāves Mājā

Kad atnāk ar viņu stenošie ļaudis

Raudoša sieviete un stenošais vīrietis

Kad nogalina un apglabā DUMUTSI

LAI AUGŠĀMCEĻAS MIRUŠIE UN JŪT VĪRAKA SMARŽU!

V

Neejiet, sekojoši,

Tumši Spīdošajā Pasaulē

Kur ABSU guļ Melnajos Ūdeņos

Un KUTALU guļ un un redz sapņus

Tāpēc neejiet lejā,

Jeb Bezdibenis guļ zem Pasaules

Kur lejup ved Kāpnes

No Septiņiem Pakāpieniem

Kur ved Ceļš

Ar Septiņiem Vārtiem

Un tur atrodas

Tronis

Ļauna un Nenovēršama Spēka.

Jeb no Pasaules Alām

Iznāk Ļauns Dēmons

Ļauns Dievs

Ļauns Gars

Ļauns Ķērājs

Ļauns Rēgs

Ļauns Sātans

Ļauni Lavras

Nerādoši īstas Zīmes

Mirstīgajam Cilvēkam.

UN AUGŠĀMCELSIES MIRUŠIE UN JŪTĪS VĪRAKA SMARŽU!

 Tulkojums S.Burves.

                     NERGALS un EREŠKIGAĻ

Agrākā versija no Telļ-elļ-Amarni

Mīts ir zināms divās versijās, kas ievērojami atšķiras viena no otras. Divi nelieli fragmenti saglabājāšies no teksta XVI gs. līdz mūsu ērai un atrasti Telļ-elļ-Amarni arhīvā. Visticamāk tas bija mācību teksts, pēc kuru Ēģiptes rakstnieki mācījās akkādiešu valodu. Zemāk atainoti šīs versijas divi atšķirīgi tulkojumi.Par citu, jaunasīrijas, versiju sk. Tekstā: "Tautu Carieni..."

Reiz diženi dievi sapulcējās kopā un nolēma rīkot dzīres. Pēc apakšējas pasaules likumiem to māsa EREŠKIGAĻ nevarēja uzcelties no savas valstības pie tiem debesīs. Tad dievi paprasa viņai atsūtīt kādu, lai paņemtu tās cienastu daļu. Viņa aizsūta savējo vēstnieku NAMTARU (acīmredzot vēstneša statuss ļāva viņam brīvi pārvietoties starp augšējo un apakšējo pasauli).Kad viņš ieradās, visi dievi piecēlās, sveicot EREŠKIGAĻ vēstnieku. Tikai NERGALS neizrādījis pienācīgu cieņu un palika sēdēt.

Nevarēja diženā dieviete paciest tādu pazemojumu. Viņa atkal aizsūta NAMTARU augšējā pasaulē ar prasību izdot viņai vainīgo.Šī mīta daļa ir slikti saglabājusies, bet visticamāk NERGALS kaut kādā veidā izmaina ārieni un NAMTARU neatpazīst viņu. Tomēr apakšzemes valstības valdnieci piemānīt ir sarežģīti, viņa uzstāj uz dumpinieka izdošanu.

NERGALS gaida no niknās dievietes nāvīgu izrēķināšanos, bet viņa tēvs EIJA apvelta viņu ar cerību. Viņš dod NERGALAM ceļabiedros četrpadsmit dēmonus-sargātājus. Pie apakšējās pasaules vārtiem NERGALU apstādina vārtnieks un ziņo NAMTARU par neaicināto viesi. NAMTARS sapriecājās atpazīstot aizvainotāju un veda viņu pie EREŠKIGAĻ.Pie katriem no septiņiem vārtiem NERGALS atstāj pāris dēmonus, kas kaut kādā veidā nodrošina viņam uzvaru pār apakšzemes karaspēku.Viņš iebrāžas EREŠKIGAĻ pilī un grasās nogalināt viņu. Apakšzemes pasaules kundze lūdz saudzēšanu un piedāvā NERGALAM kļūt par viņas vīru, sadalot ar viņu valdīšanu. NERGALS ar prieku piekrīt.

1.Variants.

Kad dievi sarīkoja svētkus,

Pie māsas savas EREŠKIGAĻ

Tie nosūtīja vēstnieku:

"Mēs nevaram nokāpt pie tevis

Un arī tu nepiecelsies pie mums -

Pavēli atnest mums tavējo maizi".

Un nosūtīja EREŠKIGAĻ NAMTARU-vēstnieku,

Un uzecēlās NAMTAR augstajās debesīs,

Un iegāja viņš aplī, kur sēdēja dievi.

Tie .... .............................NAMTARU

Izrunā to vecākās māsas vārdu,

Tie . .. ..............viņu redzējuši,

Augstie dievi .........................

...... maizes.......savas kundzes

......................raud un kauc

....................ceļu...................

piecas rindas neizlasāmas

Pēc .....

Viņš aizgāja, atgriezās:Ej ....manas mutes:

Dievu, kurš neuzcēlies mana vēstnieka priekšā

Lai atved pie manis, viņu nogalināšu es."

Un aizgāja NAMTARS, runāt ar dieviem,

Sauc viņa dievi, runā ar viņu par nāvi:"

Atpazīsti tu dievu, kurš neuzcēlās tavā priekšā,

Aizved viņu pie savējās kundzes".

Saskaitīja tos NAMTARs, bet dievs aizmugurē noslēpās:

"Nav šeit tā dieva, kurš neuzcēlās manis priekšā".

Paskaties, aizgāja NAMTAR, aiznesa savējo vēsti:

"Es uznācu pie dieviem, es tos saskaitīju,

Bet viens no dieviem aizmugurē slēpās,

Redzu es - nav dieva, kurš neuzcēlās manis priekšā.

EREŠKIGAĻ muti atvēra, sacīja,

Saka NAMTARam, vēstniekam savam:

".....................................mēnesis,

.........EA,mans jaukais valdnieks,

.........................EA rokās".

Iet viņš pie EREŠKIGAĻ, raud un gaudo,

EA- tēva priekšā tek viņa asaras.

EA atvēra muti, sacīja NERGALam:

«Par to ka tu nepaliksi dzīvs, no tā nebaidies,

Es došu tev divreiz septiņus.......... ...

Ar tevi ies .................................

.... .... .... .... MUTABRIKU, ŠARABDU,

RABISU, TIRID, IDIBTU, BENNU,

SIDANU, MAKIT, BUJEĻ-UPRI, UMMU,

LIBU un ......... ies ar tevi".

Un gāja NERGALs pie EREŠKIGAĻ vārtiem,

Iekliedzās: "Vārtniek, atver vārtus,

Atstumiet aizšaujamos, lai ieietu es!

Pie tavējās kundzes, EREŠKIGAĻ, es esmu nosūtīts".

Un aizgāja vārtnieks, saka NAMTARU:

"Dievs tur kaut kāds stāv vārtos,

Aizej, paskaties ieiet vai viņam".

Iznāca NAMTAR, paskatījās, iesmīnējās,

Atgriezās apmierināts, sacīja kundzei:

"Kundze, tas dievs, ka pagājušajā mēnesī

Noslēpās, neuzcēlās manā priekšā".

"Atved viņu, lai viņš ienāk un nomirst".

Iznāca NAMTARs, saka:"Ienāc, kungs,

Pie tavējās māsas mājas .... ....

...NERGAL, tavējā sirds, lai gavilē".

Nav triju rindu

....................pie ieejas citos vārtos

.....pie trešajiem, MUTABRIKU ceturtajos,

ŠARABDU piektajos, RABISU sestajos,

TIRID septītajos, IDIBTU astotajos,

BENNU devītajos,SIDANU desmitajos,

MAKIT vienpadsmitajos, BUĻ-UPRI divpadsmitajos,

UMMU trīspadsmitajos, LIBU četrpadsmitajos

Vārtos viņš ielika, .... ārā viņš sadalīja.

NAMTARU-karakalpam runā viņš likšanu:

"Atver vārtus, es uzbrukšu uz jums!"

Mājas zemju dzīlēs noķēra viņš EREŠKIGAĻ,

Aiz tās matiem viņš viņu rauj

No troņa uz zemas, lai nocirstu viņai galvu.

"Nenogalini mani, brāli manu, es sacīšu tev vārdu!"

NERGALS viņu sadzirdēja, viņa rokas atraisījās,

Viņa skaļi raud un raud:

"Esi manējais vīrs, es būšu tavējā sieva,

Es došu tev varu pār Plašu valsti,

Pimgudrības grāmatu es došu tev rokās,

Esi kungs, es būšu kundze".

Izdzirdēja NERGAL visas šīs runas, -

Apskāva viņu un skūpstīja, slauka viņai asaras:

"Ko gan tu man vēlēji no pagājušiem mēnešiem

Līdz šim brīdim?"

2.Variants.

Kad dzīres sarīkoja dievi,

Pie māsas savējās EREŠKIGAĻ

Vēstnieku tie nosūtīja.

"Mums pie tevis nenokāpt,

5.Un tev pie mums neuzcelties.

Atsūti - lai paņem tavējo daļu".

Nosūtīja EREŠKIGAĻ vēstnieku savu NAMTARu.

Uzcēlās NAMTARs augstajās debesīs.

Iegāja tur, kur sēdēja dievi.

10.Piecēlās dievi, sveicot NAMTARu,

Savējās varenās māsas sūtni.

....................................................

...................................................

..................................................

.................................................

.......................................................

25. Nosūtīja EREŠKIGAĻ vēstnieku savu NAMTARu,

Bilstot:"Dievu, kurš mana vēstnieka priekšā nepiecēlās,

Pie manis atsūti - es nodošu viņu nāvei!"

Aizgāja NAMTARs runāt ar dieviem.

Iekliedzās dievi, runājot ar viņu par nāvi:

30. "Paskatieties - un dievu, kurš tavā priekšā nepiecēlās

Ņem — lai stājas viņš tavas kundzes priekšā ".

Pārskaitīja tos NAMTARs, pēdējais dievs bija plikgalvains.

"Nav šeit dieva, kurš nepiecēlās manā priekšā".

Aizgāja NAMATRs, izklāstīja kundzei lietu:

35. "Kundze mana, pārskaitīju visus dievus es,

Bija pēdējais dievs plikpaurains,

Bet nebija dieva, kurš nepiecēlās manā priekšā".

........................................................................

..................................................................

....................................................................

...............................................................

.................................................................

"Dievu, kurš tavā priekšā nepiecēlās,

Pie EREŠKIGAĻ nosūti!" Ieraudājās NERGAL.

EIJEI , sava tēva priekšā gauži skaļi raud:"Atdos mani nāvei!

45. Neatstās mani dzīvu!" - "Nebaidies, dēls mans!

Septiņus un septiņus es došu tev sargus.

Ceļā ar tevi patiešām būs:.. Zibens-nesošais,

Virpulis negantais, Sargājošais, Vajāšana, Virpulis-Vējš,

Krītošā, Krampji, Lēkmes, Jumta Gars,

50. Karstums, Drudzis, .......

Lai iet tie ar tevi"...Kad ieradās NERGAL pie EREŠKIGAĻ

vārtiem, viņš vārtniekam kliedza: "Atver vārtus

tavus, vārtniek!

Atver aizšaujamos, lai ieietu es! Pie tavējās valdnieces

EREŠKIGAĻ mani nosūtīja!" Aizgāja vārtnieks,

55. NAMTARU saka: "Kāds dievs vārtos!

Ej atpazīsti viņu, lai ienāk viņš!" Iznāca NAMTAR,

Viņu redzēja, priecīgi sāka skriet atpakaļ, tā viņš saka

Savējai kundzei: "Kundze! Tas ir dievs tas pats,

kas pagājušajā mēnesī

pauda, viņš atnāca - tas, ka manā priekšā nepiecēlās!"

60. "Atved! Lai ienāk! Es nodošu viņu nāvei!"

Iznāca NAMTAR, tā NERGALam sacīja:""Ienāc, kungs mans,

Tavas Māsas mājā ! Lai gavilē KUTa tavējai atnākšanai!"

Atbild NERGALs: "Lai būtu sirds tava man priecīga!"

..................................................................................

Viņš izkārtoja sargus vārtu priekšā.

...............................................................................

......................................................trešo priekšā,

Zibens-nesošo pirms ceturtajiem,

Virpulis neganto pirms piektajiem,

Sargājošo pirms sestajiem,

70. Vajāšana pirms septītajiem, Virpuli-Vēju pirms astotajiem

Krītošo pirms devītajiem, Krampjus pirms desmitajiem

Lēkmes pirms vienpadsmitajiem, Jumta Garu pirms divpadsmitajiem.

Karstumu pirms trīspadsmitajiem, Drudzi pirms četrpadsmitajiem

Vārtiem viņš izkārtoja.Pārcirta pagalmā slēdzenes.

75. NAMTARU un karakalpiem viņš pavēli dod:"Vārtus

Plaši vaļā! Patiešām, ieiešu es pēc jums!"

Tās mājoklī viņš saķēra EREŠKIGAĻ

Aiz matiem un novilka viņu no troņa

Uz zemes, lai nocirstu viņai galvu .

80. "Nenogaliniet mani, brāli mans! Dod man pateikt vārdu!"

Kā izdzirdēja NERGALs, nolaida savas rokas. Viņa

raud, skaļi raud.

"Tu dzīvesbiedrs mans! Es esmu tavējā dzīvesbiedre! Lai ņemtu tu

Visas Plašās Zemes valstību! Es ielikšu

Likteņu tabulas tavējās rokās! Kungs - tu!

85. Es kundze!" Kā izdzirdēja NERGALs šīs runas viņas,

Saķēra, sabučoja, noslaucīja viņai asaras.

"Visu ko tu vien vēlēsies, no pagājušajiem mēnešiem

Un līdz šim brīdim tā!"............ .......... ........ .............

Tulkojums S.Burves.

                    IŠTARAS LEJUPIEŠANA.

Teksts saglabājās divās versijās — fragments no Ashshura (XI gs. līdz mūsu ērai) un no Ashshurbanapala bibliotēkas (VII gs. līdz mūsu ērai). Poēmas sižets cieši ir saistīts ar agrāku šumeru mītu "INANNASlejupnākšana". Interesanti, ka cēlonis, kura dēļ dieviete dodas mirušo valstībā, nekur nav norādīts.

IŠTAR, SINa meita, nolaižas apakšējā pasaulē un pieprasa, lai vārtnieks atvērtu viņai vārtus. Citādi viņa draud salauzt durvis un piecelt mirušos. Sargs paprasa viešņu pagaidīt un skrien atskaitīties carienei EREŠKEGAĻ, ka atnāca tās māsaEREŠKEGAĻ pie šīs vēsts krīt niknumā, bet pēc tam liek ielaist IŠTAR un rīkoties ar viņu saskaņā ar senajiem likumiem.Sargs pavada dievieti caur septiņiem apakšzemes pasaules vārtiem un katros vārtos noņem no viņas kādu rotājumu (iespējams amuletus, kuriem ir maģisks spēks). Kad kaila un neapbruņota IŠTAR stājās māsas priekšā, tā pavēlēja NAMTARu ieslodzīt viņu pilī un sasūtīt uz dievieti 60 slimības.

Ar to uz zemes, ar IŠTAR aiziešanu, dzīve pamira, viss dzīvais pārstāja vairoties. Dievu vēstnieks PASUKKAĻ ziņo par šo EIJE. Gudrais dievs rada einuhu ASNAMIRU un aizsūta viņu ar vēstījumu mirušo valstībā. EREŠKIGAĻ satracinājās, redzot ASNAMIRu, bet atsacīt viņam nez kāpēc nevarējusi. viņa pavēl NAMTARU atdzīvināt māsu ar dzīva ūdens palīdzību un atgādina, ka pēc apakšējās pasaules likumiem izejot no Ishtar valdīšanas zonas ir obligāti jāaizstāj ar kādu citu.IŠTAR paiet caur septiņiem vārtiem, kur viņai atdod lietas, kuras ir atņemtas agrāk. Mīta beigas ir ne pavisam skaidras. Visticamāk, pēc analoģijas ar šumeru teiksmu IŠTAR aizstāja mirušo valstībā no kuras nevar atgriezties tās iecerētais TAMMUZs (šum.DUMUZI).

I

Pie bezizejainās valsts, plašās zemes

Sinova meita, IŠTAR, savējo garu nolieca,

Nolieca SINova meita savu gaišo garu

Pie tumsas apdzīvoto, IRKALLI mājokļa.

Pie mājas, no kurienes ienācējs nekad neiziet,

Pie ceļa, uz kura ceļš neizved atpakaļ;

Pie mājas, kurā ienācējam tiek atņemta gaisma,

Gaismu viņš vairāk neredz, tumsā mājo;

Tur, kur viņa dzēriens ir pīšļi un viņa ēdiens - māls,

Bet ir ģērbts viņš, it kā putns, ar spārnu apģērbu.

II

Uz durvīm un aizšaujamajiem ir stiepjas pīšļi,

Vārtu priekšā izlijusi pamestība.

Pazemes vārtus gandrīz sasniedzot,

IŠTAR muti atvēra, sludināja,

Pie vārtu sarga vērš vārdu:

"Sargs, sargs, atver vārtus,

Atver vārtus, ļauj man ieiet.

Ja tu neatvērsi vārtus, neļausi man ieiet,

Salauzīšu es durvis, pili sadauzīšu,

Salauzīšu durvju stenderi, pamētāšu to puses.

Piecelšu es mirušos, dzīvus ēdošos,

Kļūs vairāk mirušo tad, nekā dzīvie".

III

Sargs muti atvēra un sludināja,

Griežas viņš pie diženās IŠTAR:

"Pastāvi, kundze, nemet durvis,

Uzgaidi tu no ārpuses, iekšā es ieiešu,

Pieteikšu tavējo vārdu carienei EREŠKIGAĻ".

Ieiet sargs, sludina EREŠKIGAĻ:

"Māsa tava tā, IŠTAR, stāv pie durvīm,

Diženo dzīru krodziniece

Ūdeņu sadumpotāja EA-cara priekšā".

IV

EREŠKIGAĻ, to izdzirdot,

It kā nocirsts ozols sejā apdzeltēja,

Kā sasistai niedrei, nomelnēja lūpas:

"Ka tās sirds pie manis nes?

Ka tās vēders uz mani perina?

Nu ko, un es ar viņu sēdēšu,

Ar ANUNNAKAMI kopā dzeršu ūdeni,

Maizes vietā ēdīšu mālu

Dzert, vīnu vietā, duļķainu ūdeni,

Par vīriem raudāšu, kuri atstājuši sievas,

Raudāšu kopā par sievām,

Ņemtām no savējo laulāto klēpjiem,

Raudāšu es par mazulīti, par maigo,

Agrāk par termiņu prom aiznestiem!"

V

"Ej, ak sargs, atver vārtus viņai,

Rīkojies ar viņu saskaņā ar senajiem likumiem".

Atnāk sargs, atvēra vārtus viņai:

"Ienāc, kundze! Gavilē KUTU!

Pazemes pils par tevi priecājas!"

VI

Vienos vārtos viņu ieveda un noņem, aizvāc lielu tiāru no tās galvas.

"Kādēļ aizvāc tu, sargs, lielu tiāru no manējās galvas?"

"Ienāc, kundze! Zemes carienei ir tādi likumi".

Citos vārtos viņu ieveda un noņem, aizvāc pakariņus no tās ausīm.

"Kādēļ aizvāc tu, sargs, pakariņus no manējām ausīm?"

"Ienāc, kundze! Zemes carienei ir tādi likumi".

Trešajos vārtos viņu ieveda un noņem, aizvāc kaklarotu no tās kakla.

"Kādēļ aizvāc tu, sargs, kaklarotu no manējā kakla?"

"Ienāc, kundze! Zemes carienei ir tādi likumi".

Ceturtajos vārtos viņu ieveda un noņem, aizvāc vairodziņus no tās krūtīm.

"Kādēļ aizvāc tu, sargs, vairodziņus no manām krūtīm?"

"Ienāc, kundze! Zemes carienei ir tādi likumi".

Piektajos vārtos viņu ieveda un noņem, aizvāc dzimšanas jostu no tās gurniem.

"Kādēļ aizvāc tu, sargs, dzimšanas jostu no manējiem gurniem?"

"Ienāc, kundze! Zemes carienei ir tādi likumi".

Sestajos vārtos viņu ieveda un noņem, aizvāc rokassprādzes no tās rokām un kājām.

"Kādēļ aizvāc tu, sargs, rokassprādzes no manējām rokām un kājām?"

"Ienāc, kundze! Zemes carienei ir tādi likumi".

Septītajos vārtos viņu ieveda un noņem, aizvāc kauna lakatu no tās ķermeņa.

"Kādēļ aizvāc tu, sargs, kauna lakatu no manējā ķermeņa?"

"Ienāc, kundze! Zemes carienei ir tādi likumi".

VII

Kā IŠTAR pie pazemes piedurvīm nogāja -

EREŠKIGAĻ, viņu redzot,viņas priekšā sadusmojās,

IŠTAR neapmulsa un pie viņas gāja.

EREŠKIGAĻ muti atvēra, sacīja,

Pie NAMTARU-vēstnieka vērš vārdu:

"Ej, NAMTAR, pilī ieslēdz viņu,

Uzvediet sešdesmit slimības uz māsu, uz IŠTAR

Acu slimību - uz viņas acīm,

Ausu slimību - uz viņas ausīm,

Roku slimību - uz viņas rokām,

Kāju slimību - uz viņas kājām,

Sirds slimību - uz viņas sirds,

Galvas slimību - uz viņas galvu,

Uz visu viņu, uz visu tās ķermeni".

VIII

Kā IŠTAR, kundze, nogāja Pazemē, -

Bullis uz govi vairāk neauļo,

Ēzelis ēzeļmāti vairāk nesedz,

Sievu ceļā nesedz dzīvesbiedrs,

Guļ dzīvesbiedrs savējā guļamistabā, guļ sieva sāvā.

IX

PASUKKAĻ, diženu dievu vēstnieks,

Sadrūma izskatā, sejā pietumsa,

Apģērbās sliktā, ietērpās sērās,

Un gāja PASUKKAĻ pie EA-tēva,

Un EA priekšā skrien viņa asaras:

"IŠTAR uz zemi nogāja, nenāk augšup.

No tā brīža, kad IŠTAR nogāja pie Pazemē, -

Bullis uz govi vairāk neauļo,

Ēzelis ēzelieni vairāk nesedz,

Sievu ceļā nesedz dzīvesbiedrs,

Guļ dzīvesbiedrs savējā guļamistabā, guļ sieva sāvā.

X

EA sirds dzīlē iecerēja tēlu,

Radīja ASNAMIRA, jevnuha:

"Ej, ASNAMIR, pie Pazemes vārtiem vaigu pavērs,

Septiņi Pazemes vārti pret tevi atvērsies,

EREŠKIGAĻ tevi ieraugot, tev lai gavilē,

Atpūtīsies tās sirds, tās vēders iespēlēsies,

Tu piespied viņai zvērēt, zvērēt pie diženiem dieviem,

.......radīja...vēderā.

Galva uz augšu, pie HAĻZIKU kažokādas garu raidi!"

"Ak kundze, lai dod man HAĻZIKU, no viņa izdzeršu es!"

XI

EREŠKIGAĻ, to izdzirdot,

Iesita gurnos, iekoda pirkstos:

"Novēlēji tu, ASNAMIR, to ko nevēlas!

Es tevi nolādēšu ar diženu zvērestu,

Apdalīšu tevi daļu, kuru mūžam neaizmirsīs:

Barību no grāvja ēdīsi tu,

Notekūdeņus dzersi tu,

Ēnā zem sienas dzīvosi tu,

Uz dakstiņiem gulēsi tu,

Bads un slāpes satrieks tavus vaigus".

XII

EREŠKIGAĻ muti atvēra, sacīja,

Pie NAMTARU-vēstnieku vērš vārdu:

"Ej, NAMTAR,uz pili, iesit.....

Paklaudzini dakstiņos no balta akmens

Izved ANUNNAKUS, uz troni zelta apsēdini tos,

IŠTAR ar dzīvo ūdeni apslaci, atved viņu".

Aizgāja NAMTAR uz pili, iesita....

Paklaudzināja dakstiņos no balta akmens,

ANUNNAKUS izveda, uz troni zelta apsēdināja tos,

IŠTAR ar dzīvo ūdeni apslacīja, un atveda viņu.

XIII

"Ej tak, NAMTAR, ņem tu IŠTAR;

Bet ja viņa nedos tev izpirkumu - atgriez tu viņu".

Un NAMTAR viņu paņēma, ........

XIV

Vienos vārtos viņu izveda un atdeva viņai lielo tiāru no tās galvas.

Citos vārtos viņu izveda un atdeva viņai pakariņus no tās ausīm.

Trešos vārtos viņu izveda un atdeva viņai kaklarotu no tās kakla.

Ceturtajos vārtos viņu izveda un atdeva viņai vairodziņus ar tās krūtīm.

Piektajos vārtos viņu izveda un atdeva viņai dzimšanu jostu no tās gurniem.

Sestajos vārtos viņu izveda un atdeva viņai rokassprādzes no tās rokām un kājām.

Septītajos vārtos viņu izveda un atdeva viņai kauna lakatu no tās ķermeņa.

XV

.......................................................

"Uz TAMMUZA, tās jaunības draudziņa,

Tīru ūdeni uzlej, ar labāko svaidāmo eļļu apslaci;

Gaiša kleitu, lai viņš uzģērb,

Un zilgmju flauta sadauzīs viņa sirdi,

Un jautras jaunavas piepildīs viņa domas".

XVI

Pretim BELILI dārgumi salikti,

Akmeņi-actiņas piepilda viņas stērbeli;

Brāļa sūdzību izdzirdēja - un sadauzīja BELILI dārgumus.

Akmeņi-actiņas izbārstījās pa debesīm:

"Brāli mans vienīgais, neraudi par mani!"

"TAMMUZA dienās spēlējiet zilgmju flautas,

Uz porfīru timpanes ar viņu man spēlējiet,

Ar viņu man spēlējiet dziedātāji un dziedātājas,

Miroņi lai augšāmceļas, lai ieelpo kvēpinājumus.»

Tulkojums S.Burves

Pie Anu-tēva vērš vārdu:

"Tēvs, nepieejamos kalnos kas steigsies?

Kas salīdzināms ar Zu starp dieviem, taviem bērniem?

Likteņa grāmatas saķēra viņš ar rokām,

Ar varu apkļāvās, nolaupīja likumus,

Aizlidoja tad Zu, kalnos uzsēdās,

Izsaka ar muti, it kā dievi Duranki.

Preteniekus savus viņš par putekļiem uzskata,

No viņa spēka šausminās dievi".

Anu Ištarai pavēlēja neiet.

Bāru sauc viņi, Ištaras dēlu,

"Spēcīgais, briesmīgais Bara, uzbrūc nelokāmi,

Zu pazudini ar savējo ieroci,

Vārds tavs būs slavināms diženu dievu pulkā,

Starp dieviem, taviem brāļiem, līdzīgu tev neatradīsies.

Lai tiktu uzbūvētas dievišķas pilis,

Pa visu visumu uzbūvē sev pilsētas,

Lai tavējās pilsētas pieskaitās pie Ekuru

Esat dižens dievu starpā, dārdi ar savējo slavu."

Baru atbild uz runu,

Pie Anu-tēva vērš vārdu:

"Tēvs, nepieejamos kalnos kas steigsies?

Kas salīdzināms ar Zu starp dieviem, taviem bērniem?

Likteņa grāmatas saķēra viņš ar rokām,

Ar varu apkļāvās, nolaupīja likumus,

Aizlidoja tad Zu, kalnos uzsēdās,

Izsaka ar muti, it kā dievi Duranki.

Preteniekus savus viņš par putekļiem uzskata,

No viņa spēka šausminās dievi".

Anu Baram pavēlēja neiet.

.................................................

Trešās slejas beigas

Cīkstēties ar Zu .............

Lūk es iešu ....................

Cīkstēties ar Zu ..............

Un izdzirdēja dievi Ea vēsti,

Iedrebējās viņi ...................

Ea muti atvēra un sludina,

Pie Anu viņš vērš vārdu

Beigas ir saplēstas

Tulkojums S.Burves.