SDK

                              Lamaštu.

Sākumam lūk ko mums saka par Viņu enciklopēdija:

Lamaštu (akkad.), akkādu mitoloģijā ( no 2 tūkst. beigām līdz m.ē.) — lauvgalvaina sieviete-dēmons, kas ceļas no apakšzemes pasaules, sūtoša uz ļaudīm slimības, nolaupa bērnus; bērnu slimību dēmons. Attēlojās, ka ar barojošo krūti baro cūku un suni. Tās atribūti nereti ir ķemme un vārpsta.

Lamaštu (tāpat ir rakstāms Lamashtu) bija ļauna un nelabvēlīga dieviete mesopotāmijas panteonā – kā dieva Anu meita un darbojošās saskaņā ar personīgo iniciatīvu, nevis pēc dievu likumiem, Viņa iztēlojās kā kaut kas lielāks par parastu dēmonisku varu.

Rakstība Tās vārdam ķīļrakstā turpmāk pieņem, ka Lamaštu tika atzīta par dievieti ar savējām personīgajām tiesībām.

Pamata stihija - Gaiss

Funkcijas: slimību, nāves nešana

Te vajag atzīmēt, ka dotajai būtnei nebija šķēršļu un Tā varēja netraucēti ieiet šajā pasaulē, darot to, ko pati vēlas.

Lamaštu aprakstās kā apveltīta ar lauvas galvu, ēzeļa zobiem, atsegtām krūtīm un matainu ķermeni, ar rokām, kuras nosmērētas ar asinīm, ar gariem pirkstiem un nagiem un kāju nagiem līdzīgiem dēmoniskā putna Anzu ķepām.

Ikonogrāfiski Lamaštu apraksti, 7 – 9 gadsimtos līdz mūsu ērai, attēlo Viņu ar ausīm, kuras slienas augšā gaisā, kā ēzelim, kamēr sivēns un kucēns barojas no Tās krūts. Viņa biežāk par visu stāv vai pa pusei sēž uz ēzeļa figūras, un tur čūskas abās rokās. Tās dzīvnieks bija ēzelis un priekšmets, kurš ir saistīts ar Viņu, bija laiva, kurā, kā uzskatīja, Lamaštu šķērso Apakšzemes Valstības upi.

Lūgšana.

Īa, Lamaštu!

Diženā debess meita, kas tirda zīdaiņus,

Tavas rokas - tīkli, Tavi apskāvieni – nāve,

Plēsēja - nežēlīga, neganta, dusmīga,

Pret kuras varu trīc visas būtnes,

Kurai nav šķēršļu debesīs un uz zemes

Tumsā pret Tevi klanos,

dodu tev slavu

Tu, kura uzceļas no Kura,

Plēsošā upurus ar savējiem asajiem nagiem,

Plēsošā miesu un dzerošā asinis,

Pavērs uz mani savējo skatienu

Es esmu tavs priesteris(priesteriene) N

Satriec manējos ienaidniekus,

Sagrauj uz tiem savējo niknumu

Slava Lamaštu !

Tavs plīvurs , lai mani apklāj,

Tavs skatiens, lai tiek virzīts uz mani!

Spēks Tavs , lai ir ar mani,

Es esmu Tava Spēka un Gribas tvertne,

IA Lamashtu!

                                          

 

                                      Upurēšana Senajiem .

Rituāls tiek veikts ar rituāla naža izmantošanu. Izgatavošanu skatāties šeit :

http://burve666.0pk.ru/viewtopic.php?pid=103#p103 ''Cits naža pagatavošanas veids. ''

Par upuri sākuma etapā rekomendēju izmantot žurkas. Rekomendēju nogalināt ar rīkles pārgriezšanu.

Tekstu skaita ar skaļu balsi(bet nebļaut)niknuma ''virsotnē''. Kā veikt psihes ''ieskrējienu'' es domāju visi zina. Prakšu vietai jābūt tālu no ļaudīm, lai jums neviens nevarētu patraucēt.

Pats teksts:

IA IA IA

Es piesaucu pie Jums, Senie!

Aizliegto Taku un Ceļu valdnieki,

Kuru priekšā klanās visas būtnes,

Izdzirdiet manējo saucienu!

Nakts tumsa - Jūsu mītne,

Nāve - Jūsu elpa,

Viss Jūsu varā!

IA Iak Sakkak!

IA Kutulu!

IA Ņjarlathotep!

IA Šub-Niggurat!

IA Azag-Tot!

Zeme iepazina Jūs agrāk,

Izzinās arī turpmāk,

Ritens apgrieziens noslēgsies

un lai tiktu atvērti Haosa Vārti

Senie no jauna valdīs uz Zemes!

O Varenie Senie,

esat klāt un pieņemiet manējo upuri

(tālāk tiek dots upuris)

Lai tas tiek Seno Dievu pieņemts

IA Mašmašti!

Kakamu Selah!

Autors - Suleiman, Seno Kults, 2009

 

                         Lūgšana Senajiem.

Zemāk sniegtā lūgšana ir viens no iziešanas veidiem uz Viņiem, viņa dod jums noteiktu statusu Seno priekšā. Lūgšana ir sniegta daļēji vienā no mirušajām valodām.

IA IA IA Senie !

mītošie Haosā,

Pasauļu izpostītāji, kuri nes Nāvi un Šausmas

Pie jums es piesaucu!

Rsevehs ases du mlal

keredos mareset uvezes

kšam ere aziforedo sktatse

vuzer mkirot uvet vbasto

akentaroš Zenrit Maiņoš ker lu

samiret ofarem bisets

vontere lathem pomrtegeš tar

Doat Toar Lumtha Šamteg

Svars Mtao Teves Raoth

Mtat Thats dumte ruba fres

Atit taanair dentar

Viztos Tur math Šath

V'iot tmat riljet rstaar

O Diženie Haosa Valdnieki!

IA Mašmašti!

                  Senču atriebība.

Mirušo priekšteču izsaukums ar mērķi, lai atriebtu dzimtas vai atsevišķu tās biedru nozākāšanu , nereti praktizēja slāvu ciltis, vēlāk tautiskumi,kuri attiekušies pret mirušo gariem ar zināmu orģinalitātes pakāpi. Šajās attiecībās nebija to dzīvniecisko baiļu, kas šajos laikos rakturīgs mūsdienu pagājušās un jaunas tūkstošgades laikabiedriem, kas met krustus, «atkrustojas» no mirušā spēka ar šķietamiem paņēmieniem kā cīnietis ar Nelabajiem Gariem,Sliktajiem spēkiem un sekojoši kļūdaini identificē Mirušo ar Tumšo.Attiecībās, kuras izveidotas vispirms jau uz cieņas pamata, bija stingra ticība tajā, ka dzimtas asins saites neplīst ar dzīves beigšanās procesu un pie tiešiem draudiem, radnieciskie asins tēvi un vecvectēvi uzcelsies, piecelsies un atkal soļos uz Kalinu Tiltu (senslāvju mītos tilts ir izstiepts pār ugunīgu upi no dzīvo pasaules mirušo pasaulē ..) nesot atriebību tīkotājiem, ja arī ne ar atsegto tēraudu asmeni, tad ar citu ne mazāk draudīgu spēku.Zemāk sekojošais lāsta veids ir īpaši aktuāls kā atriebības akts par paveikto ļaunumu,jo notiek ar mirušo priekšteču spēku palīdzību un pārstāv nekromantijas ceremoniju tās virzībā, un tieši tā saucamajā sciomantijā - saistīšanās ar mirušu nefizisku spēku , kas ir potenciāli bīstams pāridarītājam — adresātam.

Sagatavošanās.

Eksistē tradicionāli specifiski sagatavošanās veidi nekromantiskai darbībai.

1. Suņa gaļas ēšana. Atkarīgs no pievienošanās pie kulta- grieķu mirušo dievietes, kuru tradicionāli ciena nekromanti, – Hekatas, kuras upurēšani un atbilstībai bija dzīvnieks melns suns.

2. Sāls nelietošana. Skaidrojas ar simbolisku sabrukuma attainojumu. Sāls ir konservants un, attiecīgi, tās trūkums – dzīvo audu sadalīšanās.Tādējādi nekromants, uzstādīja nepieciešamo kontaktu ar mirušo pasauli.

3.Rauga nelietošana, lieto nesaraudzētu vīnogu sulu un melno rupjmaizi. Attēlo dzīves un dzīvā gara noliegšanu, kas ir parādīts pretstatījumā vienā no septiņiem svētajiem sakramentiem – dievgaldā par asins un kristus miesas ceremoniju.

4. Atteikums no seksuālām attiecībām ar pretējo dzimumu.Skaidrojas ar dažādu enerģiju maksimālas iekrāšanas nepieciešamību, kuras cirkulē cilvēkā, kā arī atteikums no viena no galvenajiem aktīvajiem cilvēciskajiem instinktiem.

Ideālas nekromanta drānas ir apbedījuma drānas, kuras agrāk piederējušas mirušajiem.

Pirms tradicionālām deviņām sagatavošanas dienām nekromants lasa priekš sevis apbedīšanas lūgšanu,tādā veidā atsakoties no dzīvo pasaules..

Sagatavošanās princips ved pie- «līdzīgs – līdzīgam».

Mirušie var sagādāt ne mazums draudus nesagatavotam cilvēkam, taču cilvēkam kas izgājis šādu sagatavošanos ,pozicionēšanas sevi ar mironi, reālais mironis ir bīstams jau mazākā pakāpē. Pārpalikuši asie stūri ir nogludināmi ar pašsavaldīšanos, kontrolētu situāciju un burvja mērķtiecību.

Vadieties pēc personiskiem priekštatiem, ievērojot nekromanta sagatavošanas tradicionālo specifiku pie jau aprakstītās.

Vietas izvēle.

Vieta, kas ir nepieciešama rituāla paveikšanai ir zemes gabals kapsētā , bet tam jābūt kaut kur netālu no jūsu sentēvu kapa.

Palīglīdzekļi.

Ir nepieciešami pavadošie elementi senču izsaukumam un kontakta nostiprināšanai ar tiem.

1. Fotogrāfijas. Ideāls variants, ja kopā ar izsaucamajiem radiem uz foto esat arī jūs. Tas pastiprinās jūsu pārliecību akcentā uz asins saitēm.

2.Personiskas lietas, kas ir agrāk bijušas dārgas un tuvas dzīvoun šobrīd mirušo izsaucamo sirdīm. Piemēram, nelaiķis bija kaislīgs kolekcionārs, attiecīgi viņa kolekcijas vērtīgākais eksemplārs ir piemērots variants izsaukumam un kontaktam. Uz šiem priekšmetiem neveic rituālo akcentu, tos liek apbedījumu vietā vai tiešā tuvībā pie tiem.

Rituāls

Nepieciešamie smēķējamie biķeri- baltegles , kadiķa, suņstobra kvēpinājumi, altāru kauss, altāris (veidots no ciedra vai sudraba) degšanas šķidrums, sērkociņi, upurējamais dzīvnieks, (norādīts zemāk) Athame.

Rituāla veikšanas laiks - melns mēness.

Zīmē apli, kurš sekojoši izpildīs aizsardzības funkcijas, negaidītu situāciju,nekontrolējamas attīstības gadījumā. Bez tam aplis ierobežo maģiskās iedarbības zonu un sargā no iespējama spēka zaudējuma. Apļa centrā ir rasējama Mari zīme un uz viņas tiek uzstādīts altāris ar altāru kausu.Nepieciešams just spēka esamību. Jūs varat atgulties starp kapiem, blakus, vai uz paša kapa. Aiztaisiet acis, abstrahējieties no laika, vietas, kas notiek, minimizējiet emocionalitāti. Atcerieties radus, to dzīves spēku, nosakiet ar maksimālu precizitāti, kas izņemot banālu instinktu vadīja tos , turēja tos, kas piesaistīja un stimulēja: pēcnācēju labklājība, personiski, ambiciozi mērķi, materiāli mērķi, garīgi esamības aspekti. Atklājiet sakaru, mēģiniet ieliet tajā dzīvību,veidojiet saikni ar to pasauli - reāli sajūtamu, blīvu, pulsējošu. Mēģiniet domās skart tos, piesaukt pie tiem vārdā, tikko izdzirdot atbalsi, ķerieties pie aicinājuma, sakoncentrējiet savu uzmanību uz fotogrāfiju, atmiņu spēku, ja nu tā nav, tādā gadījumā apelējiet ar ticamiem faktiem, laicīgi savāktu informāciju.

Pašā aplī jūsu sejai jābūt pavērstai uz rietu. Notiek ziedošana. Upurēšanas dzīvnieks – melna vista, gailis, suns, balodis (pārskaitītie dzīvnieki ir tradicionāli personiski upurēšanas dzīvnieki kas ir piederīgi aizbildnieciskajiem spēkiem nekromantijas ceremonijās.) .Ar izlieto asini jaapslaca kapi ,kuri ir pakļauti iedarbībai. Upurējamais dzīvnieks paliek maģiskās darbības aplī. Tiek iedegti kvēpinājumi un tiek uzstādītas sveces pie kapu pakājes.Kvēpināmo kausu un sveču daudzums ir proporcionāls kapu daudzumam. Tiek lasīts mirušo izsaukums-vārdojums:

Sentēvu tēvi — uzticamie radi

Lai kur jūs būtu, lai ko darītu

Dzimtas asinis sauc pie jums

Pieprasu atriebību pēc mantojuma tiesībām

Vārdoju par atriebību dzimtas dzīvei

Lūdzu par apvārdotā ienaidnieka nāvi

Ceļaties ar aizvainojumu skartie

Ceļaties ar paļām nobārtie

Ceļaties ar lietu aizskartie

Ceļaties dusmās taisnīgās

Ceļaties badā izsalkušie

Augšāmceļaties! Augšāmceļaties! Augšāceļaties!

Soļojiet uz Kalinova Tiltu

Kāpiet uz zemes iznīcīgās

Atnāciet pēc dzīves

Atnāciet nāvei

Atnāciet! Atnāciet! Atnāciet!

Iededzas kapu sveces un altāru kauss.

Sentēvu apburšana nenoslēdzas, bet pārtrūkst pa izsaukumu daļām. Pēc tam seko ziedošana slāvu nāves dievībai – Marei. Slāvu zemē ir aktuāli slāvu vārdi, kuri ir izstrādāti simtiem gadu , tiem vēl ir spēks un, esot pateikti, pieliek dzīvinošu eļļas lāsi pirmlaiku dievību funkciju izrūsējušajā mehānismā. Asinis tiek dotas uz papīra lapas ar Mari simbola attēlu.Pēc tam sadedzina altāra kausa liesmā pēc iepriekšēji izlasītā uzsaukuma.

Brīnišķīgā Mara,

Nāves Valdniece

Ciešanu līgava

No nemirstīgās valstības

No Tumsas lieveņa

Indes dzērienu

Kausu piepildītu

Pie mirstīgo mutes

Pienes tu

Nezini žēlumu

Saudzēšanu nezini

Kalinova Tilts

Izmīdīts ceļš

Ar tevi un svītu

Nāves Aukstums izpildīts

Ar pirksta mājienu

Norādi tu

Nāves Jaunava

Mara Mēnesvaigainā

Uz liktens bojā gājušiem

Pieņem tik retu

Pieņem dārgāko

Asinis dzīvu, bangojošu

Asinis ar dzīvi kūsājošu

Pieņem Mara – Brīnišķīgā

Cīpslās savās

Ar aukstu asins pildītās

Dzīves dzēriens

No mirstīgā cīpslām

Palīdzi cilvēkam

Pēc atriebes atnākušam

Palīdzi cilvēkam

Ar mirušo aizbildniecību

Pēc tam sentēvu apburšana atjaunojas, jau lūgumraksta fāzē par atriebību. Nepieciešams sviest uz kapiem nedraugu lietas kā norādījumu mirušo mērķim , ideālā variantā – tas ir nonāsēts apģērbs vai asinis, mati, nagi.

Es jūsu pēcnācējs- mantotājs

Es esmu jūsu asiņu dēls

Es apvārdoju – NOGALINIET!

Izdzeriet viņa dzīvību

Aprijiet viņa spēku

Atdodiet ļaunuma parādu simtkārtīgi

Atdodiet sāpes parādu simtkārtīgi

Nolemjiet <vārdu> uz nespēku un ciešanām

Pēc tam izejat no maģiskās darbības apļa, atkārtojot par sevi sekojošos vārdus:

Ejiet aiz manis

Ejiet pēc dzīvības

Ejiet Nāvei

Ejiet uz to debess pusi, kur zināms kad atrodas ienaidnieka mājoklis. Ar upurējamā dzīvnieka asinīm jūs atzīmējat savējo ceļu. Nostājoties ar muguru pie rituāla apļa, norādāt uz to pusi, kur dzīvo ienaidnieks un turpiniet:

Izlūdzoties, es lūdzu

Jūs dzirdat viņa dzīvības elpu?

Izdzeriet to viņu līdz dibenam

Jūs redzat viņa sirds pukstēšanu?

Aprijiet to bez atlikuma

Jūs jūtat viņa likteņa smaržu?

Izkropļojiet to uz visiem laikiem

Jūs zināt viņa nāves dienu?

Lai tā iestājas drīz

NOGALINIET! NOGALINIET! NOGALINIET!

Es jūtu ar muguru aukstumu

Es jūtu ar pakausi Nāvi

Es jūtu jūsu elpošanas dvašu

Es jūtu jūsu bezskaņas aukstumu

Es zinu, kādēļ jūs atnācāt

Es zinu, nedabūjot, jūs neaiziesiet

Un lūdzot, es lūdzu

Ejiet aiz miera zemes

Ejiet aiz bojāgājušās zemes

Upurējamo dzīvnieku izmet uz agrāk norādīto pusi. Ienaidnieka pusi. Stājoties uz ceļiem un, neapgriežoties, jūs ņemat divas zemes saujas ieteicams sajauktas ar atnestā dzīvnieka upura asinīm. Un tāpat, neapgriežoties, ātri aizejat. Rituāls ir pabeigts.

Zeme obligātā kārtībā izbārstās uz jūsu ienaidnieka mājas sliekšņa. Lietas, kuras ir atstātas kapos, ja ir nepieciešama to atdošana, jūs varēsiet atdot pēc ausmas.