SDK

                      CEĻA SĀKUMS.

Dotais teksts ir paredzēts kāpjošajam uz Ceļa. Varat pieņemt to, kā pienākumus.

Svarīgi punkti Ceļa sakumā: Dotajam Ceļam nav nekā kopīga ar cilvēcību tiešā šī vārda nozīmē, tā kā dotais virziens attiecas uz necilvēciskām mākslām.

Pie paša Ceļa attiecas ne tikai rituāli ,lūgšanas un pārējais, bet tas aptver daudz vairāk - faktiski visu dzīves sfēru, un tas ietver sevī neatkarību no sabiedrības.

Tāpēc prakšu rezultātā pie jums diez vai paliks draugi. Ļaudīm un Priesteriem ir pārāk dažāda domāšana, idejas, kuras ir neapvienojamas.

Seno maģija ir nevis aizraušanās, bet gan dzīves veids. Saprotiet to. Kā arī tas, ka atpakaļ ceļa nav! Atkritējus gaida slikts liktenis.

Jums ir "jāatdod" sevi Ceļam līdz beigām un tad saņemsiet rezultātu. Ja attieksme būs virspusēja rezultāta nebūs. Senajiem nevis ir vajadzīgas tukšas pātarošanas, bet gan Darbība.

Nodarbojaties ar praksi un dabūsiet Spēku, nekā nedariet un neko nesaņemsiet.

Kaitīgiem ieradumiem, tādiem kā smēķēšana, alkohols, narkotikas - nav jābūt. Kaut arī pīpēšana ir atļauta, tomēr netiek atbalstīta.

Dievu vārdi-svarīgi ir saprast tēlu un Dievību būtību. Senie, kā šādējādi, ir klāt daudzās Tradīcijās. Darba momentos tie savā starpā ir neatkarīgi, tādēļ negriezieties pie Tā, kā funkcijas neatbilst jūsu lūgumiem. Attiecībām ar Dieviem jābūt Priesterainām. Jums ir jākļūst par Dievu pavadoni šai pasaulē.

Attiecībās - tīri "partneri" un ne vairāk. Dievi nepieprasa ticību, tiem ir svarīga Prakse un pats par sevi cieņa darbā ar Tiem.

Ticība ir vajadzīga tikai, tā saucamajiem, jaunajiem dieviem, kurus cilvēce pati izdomāja ,lai kontrolētu sabiedrību un uzspiestu tikumības un morāles normas. Senie eksistēja sākotnēji, tiem vienalga ,tic Tajos katrs atsevišķi ņemtais cilvēks vai nē. Tās ir patstāvīgas Būtības.

Upurēšana. Izmantot tās darbā ieteicams. Jebkurš darbs uz asins pamata pastiprina darbību. Tāpat arī šeit. Tomēr var arī atteikties no upuriem, aizstājot tos uz simboliskiem upuriem (piem. monētas, vīns un pārējais). Tomēr darba efekts pazeminās un neļauj iekļaut darbā dažas Dievības.

Seno Dievu Kults 2007 

                   Par Senajiem.

Senie ir Haosa būtnes.
Pirmsākums.
To uzturēšanās vieta ir ārpus laika un telpas.
To patiesās formas ir mainīgas....Un lūk tas, kurš izvēlēsies šo ceļu neatgriezīsies pie mirstīgās neziņas. Viņa miesa kļūs līdzīga tēraudam ,tā prāts kļūs vienots ar Senajiem un zemes pirmajiem Valdītājiem, viņa acis redzēs to ko neredz cilvēka acs un viņš ieņems to formas, kas spēj brīvi pārvietoties laikā... Seno apziņu nav iespējams salīdzināt ar cilvēka apziņu, jeb citiem vārdiem sakot, nav iespējams salīdzināt nesalīdzināmo. Patiesie dievi ir Senie un Varenie Senie ,tos nav radījuši tie, kas tiem tic! Starp mūsdienu dominējošām reliģijām nav patiesu dievu, jo patiesie dievi prasa reālas darbības.

Senie (vai Senākie)-tas ir Spēks. Senajiem līdzīgie ir tie, kas kalpo Senajiem. Viņi ir līdzīgi
Senajiem taču atšķiras ar to, ka viņu spējas ir ierobežotas. Senais var radīt jebkuru fizisku formu ar sava spēka palīdzību un pār to valdīt. Tas var radīt identisku formu kā mirstīgajiem un to vadīt vai vadīt var mirstīgo ķermeņus. Senā Spēks ir kā plastilīns, ar kuru Senais var lipināt jebko ko vēlas! Senā forma var sastāvēt no jebkura veida materiāliem, nemateriāliem, paramateriāliem, enerģētiskiem, Spēkveida vai citiem orgāniem, kādiem vien vēlas Senais. Senā radītā forma var būt neredzama mirstīgā acij un ,ja Senais to vēlēsies var neieņemt vispār nekādu formu.
Senie nav fiziskas būtnes, tiem nav reproduktīvo orgānu.Ja Senajam pēc noteiktiem iemesliem vajadzēs dzimumsakaru ,tas var ieņemt jebkuru fizisku formu ar jebkura veida dzimumorgāniem.Bet tā kā Senajam piemīt Apziņa un Saprāts, tad psiholoģiski tas var sevi pieskaitīt kādam no dzimumiem. Viņu Saprātam, Apziņai, psiholoģijai, loģikai- nav nekas kopīgs ar to kas ir uz zemes. Neviens mirstīgais nevar pretoties Senajiem, neatkarīgi no tā kāds Spēks viņam piemīt. Senais un mirstīgais nav savienojami jēdzieni.
Pat, ja jūs izmantosiet aizsardzības vārdojumus un iespējams jums izdosies Seno aizsūtīt uz turieni no kurienes Viņš būs nācis, tad pat tādā gadījumā Senais vai Viņa Kalpotāji ieradīsies pie jums, lai izdarītu to ko nolēmis būs ar jums izdarīt. Tas būs tikai laika jautājums. Galvenais jautājums ir tajā -ko izlems Senais ,kad jūs Viņu piesauksiet?!Senajiem ir spējas atnākt un uzturēties šajā pasaulē, bez jebkādiem ierobežojumiem.
Vārti pamatā ir nepieciešami tiem Senajiem, kuri to darīt nevar. Pamatā tie ir Senie-gaļēdāji, kurus interesē tikai barība.
Mirstīga būtne nevar valdīt pār Senajiem vai Valdnieku.Un tikai Senais vai Valdītājs pats izlemj ko darīt ar to, kas Viņu patraucējis.
Ne visi Senie ir asinskāri gaļēdāji, kuri to tik dara kā domā par to kā iznīcināt cilvēci.
Vieni pēc tikšanās zaudē prātu, citi padara sev galu, jo apzinās savu niecīgumu un nevar to izturēt, trešie atsakās no zināšanām, ceturtie velta savu dzīvi Spēka meklējumiem, spējām un kalpo Senajiem ,t.i., kļūst par To Priesteriem, Spēka pavadoņiem.
Dažādi cilvēki-dažādas sekas.
Patiesā Seno atrašanās vieta nav laicīga .Atrast vai satikt Seno mūsu pasaulē nav iespējams, ja vien Senais pats to nevēlas.
Piesaukt.....
Pamatā visas piesaukšanas, kuras ir (grūti) pieejamas cilvēkam, ir speciāli ienesuši mūsu pasaulē Senie. Viņi iespējams vēlēsies dot atbildes uz jūsu jautājumiem.
Bet piesaukt Seno ir ļoti grūta un bīstama praktika!
Pietiekami bieži pats saucējs kļūst par barību.
Viss ir atkarīgs no tā vai Senais vēlēsies, ieņemot cilvēkveida formu, lai Viņu atpazīst...
Seno formas, kurus izsauc, lielākoties nelīdzinās cilvēkam. Senais var ieņemt jebkuru formu. Kā atšķirt?
Pēc sajūtām, kuras nav iespējams aprakstīt. Vieni līdzinās neaprakstāma Spēka sajūtai, kura brīvi izplūst no Senā ,jo Viņš ir Spēka izpausme, kura apvijās un caurstrāvo brīvi iekļūstot Apziņā un atverot to Senajam.
Citas-pirmatnējām, dzīvnieciskām bailēm. Bailēm viscaur ejošām un paralizējošām, tādām, kuras liek no sākuma apsēsties , lai iztukšotu urīnpūšļa un vēdera saturu, un tad rāpot ar putām uz lūpām.
Sasniegt tādu līmeni kāds ir Senajiem nav iespējams. Kā tika augstākminēts - cilvēks un Senais nav savienojami.
Bet, ja jūs dabūsiet Spēku no Senajiem tad jūs līdzināsieties jēdzienam cilvēks-dievs, tas nozīmē, ka jums vairs nebūs nekādu šķēršļu.Bet, lai kas tāds rastos ir ļoti spēcīgi jāpacenšas un produktīvi jāstrādā ar Senajiem!
Jums vairs neeksistēs ne vecums, ne nāve(ja izpaudīsiet noteiktu uzmanību).Jūsu fiziskais veidols, kurš atradīsies spēka līmenī, būs praktiski neievainojams(jums vairs nebūs vajadzīgs gaiss, ūdens, barība, miegs utt.).
Tā kā jūsu Apziņa atradīsies Spēka līmenī, tad ektrasensionārās spējas (telekinēze, telepātija u.tml) būs jūsu dabiskās spējas.
Un viss augstākminētais būs jums dabisks gan Spēkā, gan jebkurā laika-telpas kontinumā.

        PAR NEKRONOMIKONU VAI AĻ AZIF.

Droši vien katrs, kas interesējās par okultismu un citām slepenajām zinātnēm ir dzirdējis par grāmatu ar nosaukumu Nekronomikon- vienu no senākajām ,varenākajām un noslēpumainākajām grāmatām.
Jau 12 gadsimtus Nekronomikona noslēpumu cenšas atrast un izdibināt daudzu magu, vēsturnieku prāti, kā arī valstiskie darboņi, kuri tiecas pēc nebeidzamās varas ,kura pāriet uz grāmatas īpašnieku.
Liels daudzums leģendas ,kuras radījis Trakais Arābs, kā arī daudzi vēsturiski dokumenti tiek piedēvēti Nekronomikona autoram-Abdullam Alhazredam-arābu poētam un magam, kurš
radījis savu darbu 730 gadā, Damaskā, savas dzīves beigās.Savu dzīvi veltījis, lai gūtu slēptās zinības, kuras nebija un nav pieejamas katram mirstīgajam. Nekronomikona nosaukums arābiski saucās Aļ Azif ,kas pēc pētnieku domām tulkojot varētu nozīmēt- "Nakts dēmonu kaucieni (gaudas)".Ilgas desmitgades Alhazreds klaiņoja pa tuksnešiem ,kur meklēja apslēptās zinības, un, pēc viņa rakstītiem vārdiem, tur uzgāja svēto pilsētu Irjem , Rub aļ Khali tuksnesī. Nostāsti par noslēpumaino Irjem ir neatņemama arābu eposa sastāvdaļa un tai ir daudz kas kopīgs ar indiešu nostāstiem par Šambalu vai arī
baltkrievu biļinu Belovodu. Senie arābi uzskatīja kad Irjem jeb pilsēta Kolonna tika
radīta pēc šaha Šaddata pavēles, kuru radīja vareni džini, turklāt pati pilsēta
neatradās mūsu pasaulē, bet gan kādā no paralēlās realitātes dimensijām, tāpēc
nokļūt tur varēja vienīgi mags, kurš bija pati pilnība savā jomā, vai arī svētais.
Leģendas stāsta kad Allahs iznīcināja visus Šaddata padotos-gigantus-nefilmus, jo tie bija pārlieku lepni palikuši.Bet slēptās zinības, kuras tiem bija ,ir saglabājušās grāmatās un rakstu- darbos, spokainās pilsētas Irjemas bibliotēkā. Bez tam arābu magi-magribi- uzskata kad pilsēta Kolonna ir durvis uz Vareno Tukšumu, kurā mitinās džini un ifrīti.
Arābu nostāsti apgalvo, ka džini ir eksistējuši jau pirms cilvēku pastāvēšanas un ,kad
tiem ir bijis neizmērojams spēks un varenība, bet tad tie tikuši izraidīti aiz mūsu
pasaules robežām, kur atrodas miega stāvoklī un ir ieķēdēti vēl šobaltdien un gaida
mirkli. kad varēs atgūt iepriekšējo varu. Magribi ieejot speciālā apziņas stāvoklī ar
speciālu psihotehniku vai narkotisko vielu palīdzību atvēra dažiem džiniem ceļu uz
mūsu pasauli, sasienot tos ar nepārkāpjamiem pakļaušanās zvērestiem un pretī dabūjot
maģiskas spējas un apslēptās zinības.
Senatnē tādus magus ,kuri izgāja uz kontaktiem ar džiniem sauca par "madzjnun"-spēka
apsēstie" .Vēlāk tā sāka saukt visus bez izņēmuma- vājprātīgos un apsēstos un
visticamāk tamdēļ Alhazreds ir dabūjis savu iesauku-Neprātīgais arābs vai
Neprātīgais Poēts.
10 gadsimtā Neprātīgā Arāba darbs tika pārtulkots uz grieķu valodu un tieši šajā
laikā tā pirmatnējais nosaukums "Aļ Azif" tika izmainīts uz "Nekronomikon" (no grieķu
vārdiem "nekros"- miris un "nomos"- notikumi, paražas).1487 gadā dominikāņu mūks Olaus
Vormius, personīgais sekretārs slavenajam spāņu inkvizitoram Tomasam Torkvemādam,
pārtulkoja Nekronomikonu uz latīņu valodu.
Pieņemami "Nekronomikons" nokļuva inkvizitoru rokās no mavriem ,ar kuriem tajā laikā
karoja. Acīmredzot šī grāmata atstāja ļoti lielu iespaidu uz Olausa Vormiusa apziņu
un idejiskajām pārliecībām, bet pēc dažiem gadiem viņš tika apsūdzēts ķecerībā un
sadedzināts uz sārta. Hronologi apgalvo ,ka Nekronomikona latīniskā tulkojuma
manuskripti tika sadedzināti kopā ar viņu ,bet daudzi fakti liek par to šaubīties.
Pārāk daudz cilvēkiem bija iespēja nokopēt manuskriptu, bez tam daži iztulkotie
eksemplāri atrodas Vatikāna slepenajā arhīvā(kā apgalvo daži izmeklētāji).
Pēc simts gadiem ,1586 gadā, latīnisko tulkojumu Prāgā nopirka Edvards Kelli,
kurš bija slavenā astrologa, maga un medija Džona Dī asistents.Ar angli Džonu Dī ir
saistīta ļoti interesanta lapaspuse okultās zinātnes vēsturē. Sava laika viens no
talantīgākajiem un izglītotajākajiem cilvēkiem Džons Dī ieguva sev alķīmiķa, maga
un ievērojama pilsoņa slavu un daudzi Eiropas monarhi ar godu viņu uzņēma pie savu
mājokļu sliekšņa. Džons Dī pārtulkoja Nekronomikonu uz angļu valodu, kurš līdz nesenam
laikam glabājās Oksfordas universitātē un bija pieejams visiem kas par šo grāmatu
interesējās.
Jauns intereses uzliesmojums par Nekronomikonu sākās 20 gs., sākumā un bija saistīts
ar vienu no noslēpumainākā un skandalozākā cilvēka vārdu -angļu magu un rakstnieku
Alisteru Krouli. Nepārprotami viņš lasīja Oksfordas bibliotēkas Nekronomikonu, un Krouli
mācībā var izjust dabisku šīs grāmatas ietekmi. Iespējams, kad ar Krouli darbību ir
saistītas daudzas retu grāmatu un manuskriptu pazušana no Eiropas bibliotekām.To
skaitā bija arī Nekronomikona angliskie tulkojumi, kuri nākuši no Džona Dī. Rodas
iespaids kad Krouli un viņa tuvākie līdzgaitnieki centās aprobežot parastos ļaudis no
iepazīšanās ar slēptajām zināšanām ,padarot tās sasniedzamas šauram izredzēto
lokam.
Kad atmodīsies Ktulhu? Kas tad ir šis te mītiskais "Nekronomikons", par kuru nu jau
vairāk kā tūkstots gadu nav rimušās kaislības, strīdi un tumši avantūriski
stāsti? Pretēji plaši izplatītajam viedoklim, īstais Nekronomikons -tas ir ne tikai
vārdojumu un burvju recepšu sakopojums, bet arī saturīgs vēsturiski-filozofisks darbs,
vēstošs par varenu civilizāciju, kura valdīja pār Zemi pirms vairākiem tūkstots gadu (vēl pirms cilvēka parādīšanās) un tagad uzturas ārpus mūsu realitātes
robežas.
Vislielākā uzmanība Nekronomikonā tiek veltīta reliģiozi- mistiskam un kosmogoniskam
priekšstatam par Senajiem - dievību un dēmonisku būtņu hierarhiju, kas kaut kad ir
valdījusi pār šo planētu, bet vēlāk padzīti aiz realitātes robežas. Turklāt
vairākas reizes Nekronomikona tekstā ir minēts kad šī padzīšana ir laicīga un
tuvojas tā stunda kad "cilvēka diena paies, un Senie atkal valdīs savā īpašumā".
Atsevišķi veidoli no Nekronomikona tēmas ,kā arī pareģojošais un apokalipsitiskais
raksturs, kurš sastopams dažās nodaļās, ļauj iezīmēt skaidras paralēles starp
Neprātīgo Arābu, Svētā Ionna atklāsmi, Jenoha Grāmatu un veclaiku pareģu grāmatām,
kurās tiek paredzēta "gogu un magogu ordas ierašanās" pirmā laika galā .Paši Senie
ļoti līdzinās "Sātana svētajiem" ,kuru pieminēšanu var sastapt teoloģiskajos islāma
darbos vai arī pie Antikrista kalpotājiem kristietības tradīcijā. Protams, atšķirība
kristietības un islāmu autoriem ir tā kad Alhazreds uzskata, kad cīņa starp tumsas un
gaismas spēkiem vainagosies ar pēdējo uzvaru(tumsas spēku)-to valdīšanu Visumā.

Dēmonisko dievu panteons (nepilns)  ir Ījog-Sotot- bezgalīga Haosa
un paplašināšanās personifikācija ,un viņa brālis Azatots ,kas simbolizē nebeidzamu
saspiešanos un koncentrāciju. Starp pārējiem dieviem var nosaukt Ņjarlathotepu,
starpnieku starp Senajiem un cilvēku pasauli, Šubb-Nigguratu, pazemes valdnieku, kuram
piemīt milzīga melna āža veidols, uguns garu Hasturu un Ktulhu ,kuram tiek piešķirta
īpaša vieta haosa dievu hierarhijā. Briesmīgais drakons Ktulhu ,Ījog-Sotota un Azatota
priesteris, dus mirušā miegā Klusā okeāna dibenā, zemūdens pilsētā Rļeh. Viņš-
valdītājs pār cilvēku sapņiem un slēptajām vēlmēm, bet pati cilvēka dzīve-tas ir
Ktulhu sapnis.
Izsaukt viņu varēja atļauties tikai vienu reizi gadā-Helovīna naktī. Nekronomikons
brīdina, kad, ja Ktulhu izsauks ātrāk pirms nozīmētā laika ,tas uzsūtīs cilvēcei
neprātu un murgainas fantāzijas, kuras pilnībā atņems ļaudīm prātu un loģisko
domāšanu.
Vislielāko interesi izsauc divu virspriesteru dievības-Senie-Ījog-Sotot un Azatots.
Pirmais no Viņiem ir nebeidzamā Haosa un paplašināšanās, iracionālās dimensijas
vides un laika iemiesojums. Viņš- vienota un nesadalīta saikne starp pagātni, tagadni un
nākotni. Otrs-tieši otrādi-absolūtās savilkšanās personifikācija, laika, telpas un
matērijas koncentrācija vienā punktā.
Piesaucot Ījog-Sototu un Azatotu ,mags ieguva kontroli pār vielas un matērijas
stāvokļiem- pietam atom-malekulārā līmenī. Bez tā viņš varēja vadīt pār laika plūsmu un pēc savas vēlēšanās izmainīt pagātni un nākotni. Teorētiska šādu izmaiņu
iespējamību, līdzīgi kā ceļošanu laikā ,ir pierādījusi mūsdienu fizika ,lai gan
tehniskās attīstības līmenis liedz realizēt šīs teorijas praksē. Nekronomikons
sniedz konkrētas rekomendācijas par divu spēku kontroli, kuri Visumā veic visu procesu
izmaiņu.

                                                      MĪTI.

Pēdējā laikā ir diezgan daudz mītu saistībā ar Seno Tradīcijām un šajā rakstā es apskaidrošu dažus faktus. Ļoti bieži saduras ar apgalvojumu, ka Senie ir ļaužu izdomājums. Tādus "apdāvinātos" magus es aizsūtu pie vēstures mācību grāmatas, un tieši pie Šumēru civilizācijas . Eksistē daži dokomenti, saglabājušies līdz mūsdienām, no tiem izcelšu "Enamu Eliš". Tajā pirmoreiz ir pieminēti Senie, kuri simbolizē Haosa Spēkus. Tāpat, ja veikt citu tautu stāstu pētījumu, tad tur mēs varam atrast Seno pēdas, bet zem citiem vārdiem. Un tieši: Ereškigaļ (šumēru Nāves dieviete) -grieķu Hekate, Skandināvijas Heļ, slāvu Morēna. Var minēt vēl aptuveni desmitu tādu analoģiju. Līdz šim dažos pasaules nostūros Senie ir godājami gandrīz vai ne atklātā veidā.

Bet atzīmēšu, ka visi Seno vardi ir izdomāti ļaudīm, pašiem Tiem nav vārdu, bet tie atšķiras ar savējo būtību un darbības sfērām. Tāpat sākuma materiālam iesaku veikt meditāciju uz zīmoliem, kas doti Seno manuskriptos. Ja šī enerģētika jums der, pilnīgi iespējams, ka tas ir jūsu. Tomēr, ja jums nav ticības atzinīgā rezultātā, tad nekas neiznāks. Citādi, Senie ir pieminēti dažos mūsdienu stāstos, iesaku uzmanīgi studēt šo autoru dzīvi to vai viņiem ir bijuši sakari okultās aprindās. Daži pavaicās vai mērķis viens tiem, lai ganāmpulks nelīstu turp, kur viņam nav jālien. Ceļš nav domāts visiem ...

Saistībā ar mūsdienu darbiem. Dabiski, tie nav oriģināli. Bet oriģināli parastiem mietpilsoņiem nekad arī neparādīsies. Grāmatas pašas atradīs sev Saimniekus. Tomēr, ja atlicināt uzmanību mūsdienu darbiem tie atrodas uz derīgas bāzes, kuras ļauj lasītajam tikai mazā daļā saprast Seno būtību .

                 PAR MŪSDIENU DARBIEM.

Laikā , kad rodas grāmatas ,kuras līdzīgas Nekronomikona darbam, Tārpa Noslēpumiem, Dagona grāmatai un ir viegli pieejamas, daudz sarunu iet par šīm grāmatām, par to praktiskumu. Šajā slejā mēs taisāmies pastāstīt par dažām praksēm, kuras aprakstītas augstāk minētajās grāmatās.

ĪJog-Sotota izsaukums.

Sākumam tiks noteikti jēdzieni. Dotajā kontekstā Izsaukums ir procedūra, kas paredz vārtu atvēršanu starp materiālo pasauli un būtnes uzturēšanas apgabalu pēc adepta gribas- šajā gadījumā runa iet tikai par kontaktu ar Būtni garīgā līmenī.

Šī operācija tika veikta 2006.gadā. Tika uzskaitīta optimālā Mēness fāze un laiks. Vieta-viena no Maskavas apgabala anomālām vietām. Netālu no rituāla vietas atrodas neliela kapsēta.

Pirms rituāla veikšanas laika tika izveidoti vārti, aplis no akmeņiem. Apzīmēti ar jataganu Borzai , kurš tika iepriekšēji iesvētīts. Kad palika 1-1,5 stundas līdz izsaukuma veikšanai pie apļa robežām sāka pulcēties klīstošie gari. Turklāt visi operatori (to bija trīs) redzēja tos fiziskajā plānā. pat trešais operators, kam bija maz pieredzes maģijā, un kuram netika attīstīta redzēšana, varēja novērot tos. Garu kontingents bija visai liels - sākot no nelaiķu gariem līdz dēmoniem.

Pie noteikta laika tika izlasīts uzsaukums (adaptēts), ir izdarītas noteiktas zīmes, kas ir norādītas grimuārā .Vārti atvērās un tika īstenots kontakts ar ĪJog-Sototu.

Rituāla efektu mēs nenorādīsim , katra efekts var būt savs. Tomēr brīdināšu gribētājus atkārtot pieredzi. Doto rituālu var pavadīt tikai "pieslēgtie" Senajam egregoram. Trešais operators, kurš nebija pieslēgts, slikti beidza savu dzīvi....

Vardi, kas ir pieminēti Liber-logaet, par to, ka "Jog-sotots ir vārti" nevajag uztvert burtiski. Vārti-simbolisks vārds ,kura galvenā būtība ir tajā, ka viena no Viņa funkcijām ir tā, ka Viņš ļauj iziet kontaktā ar VISIEM Senajiem.

                                 Maldi

Dotais raksts ir uzrakstīts dēļ daudzajiem maldiem Seno Ceļa sakarā.

Ņemsim esošās plaši izplatītās grāmatas par Senajiem (Nekronomikoni, Dagoni utt.). Nez kāpēc, vairākums uzskata, ka Seno Ceļš tiek balstīts tikai uz šīm grāmatām. Tas nebūt tā nav. Faktori: pirmās pieminēšanas par Senajiem bija Šumērā, šo civilizāciju var formāli nosaukt par avotu, no kura nākuši teksti par Senajiem.Tagadējie teksti, pa lielākai daļai, ir mūsdienu. Tas nebūt neapstrīd to labās īpašības: daudz derīga informācija tajos tiek ietverta ( tas, ko vajag lasīt starp rindām, bet ir arī muļķības). Galvenā vairākuma kļūda, un,acīmredzami, tās ir sekas planētas ''apkristietībai'', ka tie uzskata Nekronomikonu par kādu haotu svēto grāmatu. Mūsu Ceļā nav nekādu dogmu un svētu grāmatu - materiālu, kas ir mūsu rīcībā, mēs izmantojam avota veidā, kurš dod barību pārdomām, analizējam viņu un skatāmies uz pielietojuma iespēju praksē.Šīs grāmatas ir tāds pats avots (tikai avots) tāpat kā šumēru mīti ar savējiem plusiem un mīnusiem. Pēc manām domām, svarīgāk balstīties uz savām praktiskajām apstrādēm (ja tādas ir) nekā uz kaut kādām grāmatām un citām liecībām. Kaut arī to ņemt vērā arī vajag. Labas domas tur ir, bet nekas vairāk. Lai šīs domas tur atrastu vajag sākumā adekvāti uztvert tekstu, kas padodas ne visiem.

Pāriesim pie īpaši biežām kļūdām:

"Bija kauja, kurā Senie zaudēja."

Saprotiet beidzot - NEBIJA NEKĀDAS KAUJAS. Senie NEVED zvaigžņu karus. Tas, kas tur ir pieminēts kā kauja, vajag saprast kā iespaidošanas tiesības uz pasauli. Citādi runājot, un to mēs redzam pašlaik-dotā pasaule atrodas sakārtotības varā. Bet tas ir pagaidu faktors.

"Un tad Vecākie Valdnieki atvēra acis un redzēja visu To nelietību, kas plosījās uz Zemes. Dusmās savās Vecākie Valdnieki saķēra Senos To ālēšanās vidū un nometa Tos no Zemes Tukšumā aiz pasauļu robežas, kur valda haoss un formu mainība. Un uzlika Vecākie Valdnieki uz Vārtiem savējo zīmolu, kura spēks nepiekāpsies Seno spiedienam. Tad briesmīgais Ktulhu piecēlās no dziļumiem un uzgāza savējo niknumu uz Zemes Sargātājiem.Tie savažoja viņa indīgos žokļus ar vareniem vārdojumiem un ieslodzīja viņu zemūdens Pilsētā R'lieh, kur viņš gulēs beigtā miegā līdz Eona beigām."

NAV NEKĀDU VECĀKO VALDNIEKU. Vienīgie Dievi, kuru eksistenci mēs atzīstam ir Senie. Kaut arī jēdziens Dievs tiem nepavisam nepieiet - Tie ir augstāki par to. Kristus, Budda, Allāhs, Iegova, Mitra-tie ir Egregori. Radīti ļaudīm, ar to lūgsnām. Tas ir mēģinājums apdievināt cilvēku un piespiest citus pielūgt cilvēcisko sevī, likt morāles kategorijas, (labi-slikti) un darīt neiespējamu iznākt pār cilvēciskās dabas rāmjiem, kuri ir izveidoti ar dogmu, likumu, servilisma palīdzību.

Tos neviens neieslēdza un nesvieda cietumos.

Senie - tās ir Haosa būtnes. Tie uzturas to radnieciskā pasaulē, kā arī Haosa pasaulēs. Seno Ceļš dod praktiķim iespēju iznākt aiz cilvēciskā robežām un sniedz neierobežotas ietekmes iespējas.

Bezdibenis – tas ir logs starp Haosu un mūsu Pasauli. Tā ir ROBEŽA, uz kuras atrodas daži Senie.

"Senie guļ".

Tie nav lāči, lai gulētu. Vārds "aizmidzis" nozīmē tikai to, ka noteikta būtība maz vai vispār neiedarbojas uz šo pasauli un doto realitāti kopumā.

"Metodiku iedarbība/neiedarbība"

Jebkura prakse, vispirms, ir atkarīga no operatora. Praktiķis pats dara darbu. Tādēļ, no tā cik ļoti viņš atdodas,cik veiksmīgi veica darbību, ko iesaistīja darbā, ir atkarīgs rezultāts praksē.

Sekojoši, lai nemurgotu, ieteiktu daudziem iemācīties lietot smadzenes un, vispirms, praktizēt. Ļoti bieži, daudzi veido visvisādas teorijas, kas ir atklāti ņemtas no galvas, vai no kāda aizgūtas.Lai to nedarītu – nodarbojaties ar praksi.

Suleiman, Seno Dievu Kults 2008 

                     Priesteri un Pavadoņi

Pēdējā laikā ļoti bieži dzirdu līdzīgus jautājumus: "Jūs kalpojat Senajiem"? Turklāt itin bieži, vārds «Kults» asocējas ar kalpošanu, bet pēdējais, savukārt, ar kristietības tipu “vest darbu”. Tomēr Seno Kultiem ir vēsture, kura daudzkārt pārsniedz kristietību un Ceļa filozofijas principi ievērojami atšķiras. Šis Ceļš domāts praktiķa brīvībai, kā personībai, un verdziskai izdabāšanai, kā kristietībā, vietas nav.Tieši tāpat kā nav nekādu dogmu. Mēs nepielūdzam Dievus, mēs ar tiem sadarbojamies un uztveram tos kā Tēvu un Māti, vai vecākos brāļus. Ja praktiķis veic rituālus, lasa lūgšanas, nes upuri - tas nozīmē, ka viņš nodarbojas ar personīgo attīstību Tradīcijā, nevis ar stulbu izdabāšanu.

Attiecību forma sistēmā iedalās uz:

Medijs

Cilvēks, kas apveltīts ar spēcīgu pārjuteklisku uztveri. Rituāla laikā vienā no dalībniekiem iemitinās būtība, un caur viņu iet saskarsme.

Priesteris

Attiecības ar Dieviem tiek veidotas uz bartera bāzes. Priestera apmācība sākas no informācijas sīkas izstudēšānas par Dieviem un panteonu,kuros tie ieiet (vajag studēt ļoti sīki, īpaši darbību vēsturi un kulta kritērijus), "savējā" Aizbildņa Dieva/Dievietes izvēles.Tālāk iet uzskaņošanās uz egregoru un sakara uzstādīšanu ar viņu, meditāciju ceļā pie Aizbildņa, lūgšanām un nelielu "saistošu" upurēšanu. Kad kontakts ir uzstādīts - sākas piesaukšanas, Dievišķu spēku aicinājums, atklāsmju, sūtņu piesaukšana (personiskai atklāsmei un attīstībai), sākas "iepriekšēji", "labinoši" upuri, svētku atzīmēšana...

Vārds Aizbildnis nozīmē to, ka noteikts Dievs/Dieviete kalpo par galveno objektu praksēs.

Uz Priesteri ļoti spēcīga ir jūtama iedarbība no Dieviem-aizbildņiem un to egregoru. To nav grūti ievērot - "rakstura īpašības" piemītošas galvenajam Aizbildnim - sāk izpausties Priesterī. Priesteris kļūst par  Dievišķās gribas pavadoni un iemiesojumu uz zemes. Bet tā ir jau augstākā stadija.

Pavadonis

Praktiķis veic savdabīgu "darījumu" ar savējo Aizbildni. Kura rezultātā viņš saņem regulāru lādiņu no egregora, bet pie tam izpilda uzdevumus, ko liek Aizbildnis. Šiem Spēka "operātoriem" vēl spēcīgāk ir uzstādīts "sakara kanāls" ar Dieviem, nekā Priesteriem un iespējās Pavadonis faktiski nav ierobežots. Cilvēciskā viņā faktiski nav, tikai apvalks. Iekšā viņš jau vairs NAV cilvēks.

Suleiman, Seno Dievu Kults 2008

                    Praktiķis un Dievi

Temats izvēlēts ne nejauši. Daudzi bieži uzdod jautājumu: kam praksē vajadzīgi Dievi?

Šo tematu mēs taisāmies aplūkot sīkāk.

Kam vispār cilvēkam ir vajadzīgs dievs? «Uz visu dieva griba», visi mēs ne reizi vien esam dzirdējuši šos vārdus, tajos arī slēpjas attiecību pamatideja ''cilvēks-dievs''. Cilvēks noņem no sevis jebkuru atbildību par savu dzīvi, likteni, savējo rīcību un pārliek to uz dievu.Tā viņam ir vieglāk dzīvot, zinot, ka tas ir nevis personīgais slinkums, bet gan sātana darbi, tā ir ne personīgā kļūda, bet dieva pārbaudījums.Bez tam, cilvēkam dievs ir kāds augstākais spēks,kura varu viņi atzīst pār sevi, kā arī egregora likumu saraksts; cilvēks rēķinās saņemt dažādu veidu dāvanas. Dievam cilvēks ir (un nevajag strīdēties) pirmāmkārtām,enerģijas avots.

Bet vajag uzreiz pārteikties, ka runa šeit neiet par Patiesajiem Dieviem,Dieviem, kuri eksistē neatkarīgi no ticības tajos. Cilvēku dievi – tie ir to ticības produkti, to vēlmes noņemt no sevis atbildību. Ļaudis paši radīja šos parazītus, un tagad tie pārtiek no šīs enerģijas apmaiņā pret aizsargātības un miera sajūtu.

Īstie Dievi eksistēja vienmēr un eksistēs vēl tik pat, neatkarīgi no tā vai cilvēce ir vai nav. Tie ir apveltīti ar pārsaprātu un Gribu, tie paši ir Spēks, maksimālā tā izpausmē. Saprast un izzināt viņus ar cilvēcisko apziņu ir neiespējami,tāpat kā skudra nevarētu saprast atomreaktora būvi.

Tā kā mēs noskaidrojām, ka Īstiem Dieviem nav raksturīgas egregoriālo parazītu īpašības , ko sauc ļaužu starpā par dieviem, tādēļ mijiedarbība ar tiem ir savādāka, tāpat kā sekas un rezultāts. Atšķirībā no parasta cilvēka, starp Praktiķi un Dieviem ir jāiet savstarpēji izdevīgai energoapmaiņai. Pie tam pareizi strādājot katrs paliek plusā.Praktiķis saņem palēcienu attīstībā, sasniegt kuru ar parastiem veidiem viņš nav varējis – visas sistēmas, kuras izstrādājis cilvēks ir ierobežotas, tāpat kā pats cilvēks. Dievs saņem kādu upuri – maksu par savējiem pakalpojumiem. Tādēļ lielākā mērā praktiķim pret Īstiem Dieviem ir vērts attiekties kā pret instrumentu, kādu mehānismu,kur pie visu nosacījumu izpildes sanāk rezultāts.Viss, kas pašlaik tiek runāts nav zaimošana, vēl jo vairāk ne zaimošana, tas ir vienkārši fakta konstatējums, dažādība un aiza starp mums un Dieviem ir tik milzīga, ka jebkura cita attieksme uzreiz aizies fanātismā vai pielūgsmē un produktīvs darbs uzreiz beigsies.

Attīstīties tikai ar savējo spēku palīdzību ir iespējams, bet NOZĪMĪGUS panākumus jūs tā nesasniegsiet. Protams, var dabūt naudu, varu, veselu harēmu utt. Pamats tam ir materiālais.Iegaumējiet materiālajā pasaulē, ar materiālu līdzekļu palīdzību, ko radījuši materiāli ļaudis, ir neiespējami panākt garīgu attīstību. Maksimums, harēmu uz 500 vietām un personisko pili.Kādam ar to pietiek, kāds maina savējo interešu sfēru no materiālā uz garīgo, tā ir katra personiska izvēle un mēs neesam tiesīgi tos tiesāt. Strādājot ar Dieviem, jūs pirmkārt attīstāt savējo garu un apziņu. Saņemt materiālus bonusus var, bet tas ir nenozīmīgi.

Īsti Dievi ļauj iziet praktiķim aiz cilvēciskās dabas un iespēju uzstādītajiem rāmjiem, dod iespēju praktiski neierobežoti iedarboties uz realitāti.Bet atkal jau dēļ izvēles, ko izvēlēties -materiālo vai garīgo,diez vai draud 500-lokālu harēmu īpašnieku pieplūdumu,jo praktiķis kurš izvēlējies personīgā gara un apziņas attīstību, materiālās vērtības maz interesē, viņam ir cita interešu sfēra. Viņam tās pat nav vērtības.

Cilvēks un Spēks, kas uzturas aiz robežas, sākotnēji nestāv pat blakus iespējās. Dievi, jūsu darba gaitā ar Tiem, var jums piešķirt daudz augstākas iespējas, kuras izplatīsies uz visu. Tāpat prakses sekas ar Dieviem izplatās arī pēcnāvē.Kā arī citos iemiesojumos jums būs jau augstāks "statuss".

Jums ir jāsaprot, ka Īstiem Dieviem ļaudis pašreizējā to stāvoklī nav vajadzīgi, kā nav vajadzīga skudra atomreaktoram. Praktiķis nekad neatzīs pār sevi kaut kādu spēku, varu - kā tas notiek pasauļu reliģijās.

Tāpat prakšu rezultātā jūsu iekšējā pasaule un apziņa ievērojami paplašināsies. Uzturās maldos tie, kas uzskata, ka paliks tādi paši, kā līdz darbam ar Tiem.

Dieviem pluss tajā,ka pie pieredzējušu Priesteru esamības, tie top par Dievu pavadoņiem uz Zemes. To var pamanīt sekojoši: īpašības, kas piemīt noteiktai Dievībai, sāk izpausties Priesterī.

000&Suleiman