SDK

Eksistē liels paveidu daudzums, vai, kā mīl runāt Magi - Maģijas stilu. Bet taisnību sakot pats drūmākais, pats briesmīgākais un viens no pašiem senākajiem stiliem ir Nekromaģija - Nāves Maģija.

Parasta Maga iespējas, kas nezina pat šīs zinātnes pamatus, izplatās tikai uz dzīvo pasauli un uz pasaulēm, ko apdzīvo necilvēciskas būtības. Bet nekromants ir spējīgs iekļūt aiz nāves robežas, kura viņam praktiski nav šķērslis.Ja cilvēks nomirst, nepaspējot izstāstīt kaut ko svarīgu, tad Nekromantu neapgrūtinās piecelt mironi un izjautāt visu, par ko tas nav izstāstījis. Vienkāršam Magam aizies desmitiem stundu uz tādu rituālu.

Nekromants (īpaši Iedzimts) ir diezgan bīstams maģiskā divkaujā,tā kā viņa maģijai var stāvēt pretī tikai spēcīgs Mags. Salīdzinājumam: Otrās pakāpes Nekromantam var pretstatīt tikai trešā līmeņa Magu (pie noteikuma, ka es izmantoju tiem vienu un to pašu septiņu kāpņu "kāpnes").

Iedzimti Nekromanti ir ļoti reti satopami.Iedzimtie - tie, kuru velte netika mantota, bet vienalga viņš ir tik spēcīgs, ka pat nezinot maģijas āzes, var radīt "brīnumus". Zemāk ir daži klasiski Iedzimto Nekromantu piemēri. Ir vērts atzīmēt, ka ,ja tiek aprakstīts, pieņemsim, Druīds, tad tas ne pavisam nenozīmē, ka ar zemāk minētajiem īpašībām pārvalda visi Druīdi. Vienkārši vajag saprast, ka ir vienkārši Druīds, bet ir arī Iedzimts Druīds, un tās ir pilnīgi dažādas būtnes.

Iedzimts Nekromants ir Nāves Mags. Nes sevī aukstuma un gūsta enerģētiku. Pats to nevēloties, var nest nopietnu kaitējumu apkārtējiem. Spējīgs iekustināt līķus, likt tiem runāt un pat izpildīt noteiktus uzdevumus, biežāk par visu - jelkāda cilvēka likvidēšanu. Tāpat viņš ir spējīgs nogalināt no attāluma ar vienu vārdu vai ar vēlmi. Sasniedzot noteiktus augstumus, var iznīcināt ļaužu pūļus ar vienu kustību, dzēšot tajos dzīvības dzirksteli un pārvēršot tos savējos vergos.

Nusferatu Terrano- ir Iedzimts Asins Mags. Saņemot savējā rīcībā cilvēka vai dzīvnieka asins lāsi, spējīgs izdarīt ar viņu visu, ko vēlas, bet biežāk par visu, tie pārvērš upuri savējā vergā. Pie noteiktas prasmes, Nusferatu Terrano ir spējīgs likt visām ienaidnieka asinīm iznākt no organisma, vai vienkārši uzvārīties. Dzīves tonusa atbalstam viņam nepieciešams pa retam izdzert cilvēka asins nelielu daudzumu.

Iedzimts Druīds ir Dabas Mags. Viņam pakļaujas visi augi un dzīvnieki ( izņemot retos). Esot prom no meža uz ilgu laiku, var aiziet bojā. Pilsētās praktiski nav spēka.

Iedzimts Mags - Tas, droši vien, pats sliktākais, kas var būt. Kad mūsu pasaulē atnāk Iedzimts Mags, tad visa mūsu realitāte top pilnībā atkarīga no viņa darbībām.

                       Par Nekromantiem
 

Es nezinu precīzu nekļūdīgu kritēriju ,jo Nekromants, vispirms ir individualitāte un reti kuru (no nobriedušajiem) satiksi līdzīgu. Uz dažām lietām varu pievērst uzmanību,kuras ir sastopamas vispirms. Nekromants - Nekromantu jūt pēc pirmā skatiena acīs,acis -tas ir pats uzticamākais veids uzzināt, kas tu esi. Nekromanti bieži vien ir atzīmēti, savienojumā ar vēl kaut kādu īpašību. Starp tiem ,kuriem piemīt nekromantijas zināšanas , satiekas bieži necilvēki, tie kam no cilvēka ir tikai āriene.Tāpat esamība būs skaidra, ja jums no dzimšanas ir saskarsmes spējas ar mirušajiem vai kaut kas šajā garā. Bet, viss tas nonāks pie nulles, ja nejūtat to diženo, nepārvaramo spēku, kas sauc pie Zināšanām, ja neesat spējīgi atteikties no visa un visiem, līdz beigām un bez izņēmumiem, šīs aizliegtās mākslas dēļ, dzīvniecisku slāpju un nenoturīga spēka dēļ ar naidu, kas mocīs un dāvās varenību.Ja jūs neesat pārliecināti par to vai jūs to spēsiet, tad diez vai tas ir priekš jums...Nav nožēlojamāka un bēdīgāka skata, par kritušu, jaunu nekromantu. Vai esat gatavi veikt dzīves atlikumu vienatnē pats ar sevi un nekad līdz beigām neizstāstīt to, kas tev zināms?Cilvēciskais slavas vainags nav nekromanta ceļš. Tā ir mūžīga padzīšana... un tikai tev līdzīgi varēs novērtēt tavējo dzīvi un tavējās darbības.

NimaN 

                Nekromanti- kas viņi ir...

Visos laikos par raganām sauca sievietes, kuras nodarbojās ar burvestībām; par vampīriem — miroņus, kas dzēra dzīvo asinis; par vilkačiem — cilvēku-vilku, bet par nekromantiem sauca pašus briesmīgākos melnos magus, kas miruši un augšāmcēlušies, jo to dvēseli nav pieņēmusi elle.

Nekromants — mirušo augšāmceļošs. Leģendās nekromantu pilis apsargāja atdzīvinātu miroņu karapulki un melnās maģijas aizsardzības burvestības. — Kas ir taisnība, bet kas izdomājums?

Nekromants — nepieder nedz Tumsai, nedz Gaismai, bet drīzāk pie trešā spēka.Spēku, kurš, beigu beigās, sasniedz Tumsas radījumus, tāpat kā gaismas radījumus ir - Nāve.Nekromants — tas nav maga nosaukums, ne tituls un ne dzīves stils, tas ir pasaules redzēšanas veids, domu tēls, tā ir Būtība.

Var dzīvot par mūku, neesot par tādu dvēselē, bet būt nekromantam, neesot par tādu nevar. Viņš it kā stāv robežā starp dzīvajiem un mirušajiem un tāpēc ir apveltīts ar zināmu varu pār vieniem un otriem.

Tādējādi, nekromants ir patuvināms klasiskam mirušo veidam zem nosaukuma «ļič». Viņš ir arī vampīrs, tāpēc ka spējīgs izdzert dzīvības spēku no dzīvajiem un daļēji nodot to mirušajiem, tas ir piecelt miroņus. Viņam var būt vilkača spējas, un viņš ir mednieks, mednieks pēc ļaužu un necilvēku enerģijas. Pat ar milzīgiem spēkiem, nekromants netieksies pēc varas pār citiem. Noteiktu cēloņu dēļ to nedarīs, tāpēc ka viņam nav vajadzīga vara.Viņš redz tajā savu, zināmu tikai viņam vienam, mērķi. Par varu jau tā cīnās pārāk daudz būtnes. Nekromanti, atšķirībā no vampīriem, vilkačiem.,ir ļoti reti sastopami. Nevar kļūt par nekromantu, kā var kļūt par magu, vilkati, var tikai izzināt to zināšanu mazu daļu. Par nekromantu var piedzimt. Protams, viņi var mācīties arī kaut ko citu, bet vairākumā viss, ko tie uzzina dzīves plūsmā jau tā atrodas iekšpus viņiem.

Milzīga un briesmīga, ar visu mirušo zināšanu spēku «nekromantu burvestību grāmata» kopš dzimšanas ir iekšpus katrā no viņiem un vajag tikai pareizi mācēt atvērt to. Daudzas spēcīgas būtnes cenšas nesasaistīties ar nekromantiem. Dumji — censties nogalināt ar maģiju to, kas veidojis savējās eksistences jēgu par slīdēšanu pār nebūtības bezdibeni, uz savas nekromantiskās mākslas tievās troses.Iznīcinot pat ne visai varenu nekromantu, ienaidnieks var nepārciest vai pārciest ļoti smago enerģētisko «Nekromanta Grāmatas» sprādzienu ,kurš izpaudīsies «Mirušo pavēlnieka» briesmīga lāsta veidā. Tādēļ vairākums būtņu, tīši vai zemapzinīgi, cenšas izbēgt no tikšanās ar nekromantiem.

Nekromantu maģija, tā vai citādi, ir saistīta ar nāvi, bet viņa nebūt ne vienmēr nes aiz sevis nāvi.Ar savējā saimnieka palīdzību nosūtīta, citādāk, viņa var atnest gaismu un izdziedēšanos, bet var paņemt arī pārāk lielu maksu par to. Nekromantu maģija —"mirusī maģija", kas pārvalda mirušo stihiju un mirušo enerģijas. Kā tad var nomirt enerģija?

Nomirt var viss, vienkārši nāve — tas ir ne visai piemērots vārds. Bet pat dievi nav nemirstīgi, dievu nāve iestājas, kad par tiem aizmirst un pārstāj tos pielūgt.

Nekromantija... Vai ir universālas tās iespējas? To var izmantot, kā priekš slepkavības un aizmiršanas, tā arī, lai augšāmceltu un izzinātu, lāstiem un svētībām, kaitējuma nodarīšanai dzīvam un beigtam, un, lai izdziedētos, ar tās palīdzību var paņemt un atdot spēku, dzīvu vai jebkuru citu (spēku), kontrolēt saprātu un to apskaidrot....

Nekromantija izmanto Nāvi kā avotu. Ar nekromantijas palīdzību var radīt un iznīcināt, un vienīgais, ko ar tās palīdzību darīt nedrīkst — dot dzīvi...

Var atņemt nāvi. Jeb, nevar radīt dzīvi,ja nav nāves...

Nekromants var smelt spēkus gandrīz visur. Katru minūti, sekundi pasaulē kāds baidās, krīt panikā, pamostas aukstiem sviedriem no nakts šausmām, pārdzīvo, nomirst, cieš, ienīst un tā tālāk, visos šajos un daudzos citos gadījumos astrālā pasaulē izraujas enerģija, kas ir piemērota nekromantam — enerģija šausmīga un netikumīga, briesmīga un nenovēršama.Citi radījumi viņu neizmanto, bet ja izmanto, tad ārkārtējos gadījumos, kad runa iet ne tikai par nezināšanu, vai tiem jādzīvo vai jāmirst, bet pat par kaut ko lielāku.Neviens nevar tikt salīdzināms ar nekromantu prasmē strādāt ar "Mirušo maģiju", pat neviens nemēģina, nevis baiļu dēļ no nāves, bet gan dēļ bailēm zaudēt pēcnāvi, bet pats īsākais ceļš ir nekromantija. Būtne var nebaidīties nāvi fizisko, ja tās gars ir spēcīgs, bet nebaidīties no gara nāves tas jau ir augstāk par viņa varēšanu.Liekas, kāda gan šeit tāda drausmīga un jaudīga enerģija: .pārdzīvojumi, ciešanas, naids.... Piemēram, aplūkosim pēdējo: naids ir drausmīgs spēks.Tas ir spējīgs veikt diženas lietas, bet tas ir līdzīgs liesmai, kura nodedzinās tevi. Nav vērts lietot viņu pārmērīgi. Naids nekad nerodas no tukšas vietas, līdzīgi tam, kā to dara mīlestība. Tā ir spēcīgākā liesma, kura prasa malku — piesargājies, jeb kurtuvē aizies tavējais saprāts!Kad tas nodegs, atnāks tukšums — pats briesmīgākais un pats bīstamākais no visiem ienaidniekiem.

Paši gan nekromanti nebūt nav ne drausmīgi un ne pretīgi radījumi,atšķirībā no citiem viņu «Nāves maģijas» biedriem. Šīs zinātnes adepti gandrīz nav palikuši. To ir tik maz, ka, var sacīt, ka nav vispār. Savulaik, asiņainās nekromantu ceremonijas bija slavenas visu pasauļu starpā, starp visām būtnēm un izsauca naidu un bailes.

       Pēcnāvju Pasauļu Struktūra un panteons

Šajā rakstā es aprakstīšu Apakšzemes Pasaules struktūru un panteonu, kā tas tiek veidots mūsu sistēmā. Raksts ir izveidots pēc šumēru-akkādu Tradīcijas.

Pēc Šumēru, un ne tikai, Nāves Pasaule ir īpaši tuva Zemei. No visām būtībām īpaši "pietuvināts" un aktīvs attiecībā pret Zemi ir Namtars.

Namtars ir Ereškigaļ vēstnesis , Nāves pavadonis. Viņš atnāk pēc ļaužu dvēselēm pēc to nāves un paņem tās līdzi valstībā Kur.(Šumerā tā saucas Apakšzemes Pasaule, Valstība no kuras nav atgriešanās).

Tālāk dvēsele iziet caur Nar Marratu jūru. Šī jūru atdala Apakšzemes Pasauli no mūsu pasaules. Kristieši izkropļoja un padarīja to par šķīstītavu savējā sistēmā, kaut arī tam nav nekā tuva pēc būtības. Šis apgabals atrodas Nar Maratuka pārvaldē, tāpat viņa pakārtojumā atrodas liels daudzums bezvārdu gari.Pēc jūras ,dvēsele iziet caur Vārtnieku, tas ir Ningižzshida un nonāk pie Apakšzemes Pasaules tiesnešiem, kuri lemj ko ar viņu darīt, un iespējams viņa aizies uz atkārtotu iemiesošanos uz Zemes.

 Suleiman, Seno Kults 2008

                           Pārbaudījumi 

Pašlaik jau viss ir ne tā, un man tas liekas veltīgi. Agrāk, vēl kaut kādus pāris simts gadu atpakaļ, lai tiktu apmācībā pie Nekromanta bija jāpārvar dažus pārbaudījumus, kam būtu jūs jāuzliek uz sākumua punkta, lai augtu.Testa jēga bija divējāda, no vienas puse vājgribīgie ātri parādīja sevi, bet no otras puses stāvoklis, izmēģinātājam ,kurš izgāja pārbaudījumu pilnībā, kas atbilda vajadzīgam skolniekam, varēja stāties uz Nekromantijas ceļa.Es pieminēšu tikai trīs no tiem, bet man liekas ar to pietiks kopējās ainas redzēšanai ...

Pārbaudījums 1.- Zeme.

Pēc manām domām pats nevainīgākais. Izmēģinātais kopā ar meistaru iet uz klusu vietu, visbiežāk uz mežu vai pamestu kapsētu. Adepts ierodoties izrok sev kapu...Nobeigumā Meistars apziež drošsirdi ar speciālu smēri, kurai acīmredzot ir jāizsauc tārpu sablīvējumus un ir iespējama holucināciju iedarbība.Jūs sev iztēlojaties diennakti 2 metrus zem zemes , bez sajēgas par laiku, ar jūsu sirds spiedošiem klaudzieniem un vaboļu — tārpu kompāniju ... Ja jūs nesajūkat prātā, jūs nav aprijušas vaboles-kaprači un jūs vēl degat ar vēlmi turpināt, seko nākamo izmēģinājumu kārta.

Pārbaudījums 2. - Pie būtības.

Veikšanas vieta- kautuve. Būtība ir tajā, ka vecas kautuves izskats, ir sāniska, visai dziļa bedre, kur satek asinis, iekšas, un pārējās neēdamais pēc nokaušanas.Lūk tieši šai bedrē arī nācās nolaisties, bet uz cik ilgu laiku, bija atkarīgs no Meistara garastāvokļa...izjutāt visu kaifu peldoties pūstošas gaļas,iekšu, zarnu, glumekļu bedrē ... ko par maz? Tas vēl nav viss..

Pārbaudījums 3.- Dusmas.

Vecā parauga, tā pati Asinspirts, Šeit nogalina dzīvniekus ne pašā nesāpīgākajā un bezasiņainākajā veidā, bet ja runāt precīzāk -apdullina, cērt, sagriež ... Iekšpus asinspirts, kura atgādina angāru, siltums no svaigi nolietām asinīm... un pa tekni grīdā pa dienu tek, asiņaina urdze, sajaukta ar ādas un iekšu apgrieztajām daļām. Nu tā lūk blakus tam visam uz ķēdes vai vēl uz kaut kā būs arī jāpadzīvo,trīs-četras nedēļas, bet precīzāk lunārais mēnesis.gandrīz aizmirsu, pārtikt jums nāksies tieši no šīs teknes,jeb no tā , kas paskries garām... Nesapņojiet strādnieki jums nepalīdzēs... ar Meistaru neviens sasaistīties negribēs...

Nedomāju, ka daudzi no mūsdienu meklētājiem ietu uz ko tādu... Bet principā veltīgi, cilvēks izgājis to.....pirmo laiku ideāls, skolnieks viņa psihes stāvokļa spēka dēļ... Noteiktā pakāpē pazemība un padevība Meistara gribai ir ļoti laba atspere nodarbību sākumam.Tāpat var sacīt, ka izmēģināmais ir pabijis pašā apakšā, zemāk jau nav kur, un tieši no turienes arī izaug un atnāk Nekromanti, jo Dievs to Tārps.

Starp citu runājot par vecām kautuvēm, gribu pievērst uzmanību tam, ka tā vieta būs populārāka par izslavētajām kapsētām vai krustojumiem. Varbūtība šeit satikt kādu no necilvēkiem vai kādu no burvestību kārtas ir ļoti liela. Tā kā sāpe, asinis un nāve saista ļoti daudzus «melnos adeptus».

Bet mūsdienu kautuves ,kur lopus nogalina ar elektrības lādiņu, vai vēl kā pēc iespējas nevainīgāk, jau pavisam nav tas... nav tur tāda spēka...

Priekš kam, ja jau tas vairs netiek izmantots? Nu vienkārši padomājiet...varbūt veltīgi šo pārbaudījumu nav?

NimaN 

                      BURVESTĪBU SVĒTKI

Svētki ir lieta smalka, un ne tikai nekromantiem. Izstāstīšu par sabiedriski pieņemtajiem burvestību svētkiem kopībā. Sezona iesākas ar ugunskura svētkiem - marta beigas, pēc tam ražas svētki- augusta sākums, nu nekādi nevar bez izslavinātā Helovīna- novembra beigās un beigsim ar sveču- svētkiem februāra sākumā. Protams varam atcerēties par Ivan-kupala,garu svētkiem, atzīmēt gaismas beigas un vispār katrs pilnmēness un jauns mēness- tie ir svētki.Tie ir visiem zināmi svētki un praktiķiem tas nav nekāds noslēpums. Ja nekromanti būtu parasti praktiķi un tiem nebūtu nekādu mazāko atšķirību svētku aizvadīšanā un nozīmīgumā, tad šim rakstam nebūtu nekādas jēgas.

Kas ir Nekromanta gads.Lieta tajā, ka tiem nav tāda jēdziena kā gads... bet sezonas ir. Šīs mākslas praktiķim katra diena ir neatkārtojama, tāpēc ka viņš ir atkarīgs no visu zvaigžņu un planētu stāvokļa, kuru vienādas pozīcijas ir neiespējamas dēļ tā, ka tās nav mūžīgas .

Nekromanti-mednieki. Tie atver medību sezonu, ar pavasara iestāšanos, pa to kalendāru to svētki sakrīt ar Ugunskuru svētkiem.Precīzs datums, tāpat kā pārējos to svētkos, ir atkarīgs no mēness stāvokļa. Tiek izvēlēta tuvākā melnā (sātaniskā, velnešķīgā...) mēness diena.

Ugunskuri ir pilnvarota diena medību sākšanai no tā brīža, kad Nekromants, tāpat kā daudzi citi, iziet uz «kara takas» ,it kā pēc ziemas guļas. Bet tas nebūt nenozīmē, ka līdz šim momentam tie ar neko nenodarbojās, vienkārši to politika līdz šim momentam nebija virzīta uz medībām.No dotās dienas, sākas tā saucamā dvēseļu ražas ievākšana. Līdz nākamajiem svētkiem....

Ražas svētki... bet Nekromantiem tie ir labības Pļaujas svētki, tiek savilkti kopā ievāktās «ražas» iepriekšējie rezultāti , tiek paredzētas perspektīvas un tālākas darbības to ievākšanai. No šī brīža Nekromants vēl palielina savējo aktivitāti agresijas un prakses sfērā līdz pat finālam... Medību fināls - Helovīns- medību sezonas beigas, šajā laikā Nekromanti cenšas pabeigt visus esošos karus un pabeigt visas savējās lietas, lai veiktu savējo darbību, finālu kopsummu ,par visu sezonu sākot no Ugunskuru svētkiem.Šai dienā tiek nodota «raža» par sezonu un sekojoši par to visu katrs «saņem pēc nopelniem».

Gribu atzīmēt, ka, starplaikā starp labības Pļaujas un Helovīna svētkiem, eksistē vēl vieni svētki, bet tie skaitās tīri «profesionāli» , tāpēc tos neatklāšu.

Pēc medību nobeiguma Nekromanti sameklē sev vietu, lai pārziemotu, kur tos veltīgi netraucēs. Sākas gatavošanās jaunai sezonai, prakšu atstrādāšana, pamatojoties uz rezultātu novērojumu medību laikā.

Nekromanti šajā laika starpā ir visai miermīlīgi, savā starpā apmainās ar zināšanām un informāciju, it kā nepaliktu nekādas pēdas no asinskārīgajiem medniekiem.

"Pieēdoties" un papilnam nostrādājoties pa vasaru tie iedziļinās studēšanā un apstrādēs. Līdz ar Ugunskuru svētkiem tie atzīmēs vēl vienus svētkus. Sveču svētkus. Momentu kad notiek saskarsme ar savējiem dieviem ,kad viens pret vienu paliek ar savējo dievu. Šajos svētkos Nekromanti nevis sapulcējas kopā, bet gan atzīmē tos pilnīgā vientulībā...

Kur gan ir svētku būtība? Svētki dod iespēju uzlādēties ar īpaši tīru un pietuvinātu pie iekšējās enerģijas enerģiju, kura itin bieži satur visai noderīgu informāciju, tas ir kā papildus uzlādēšanās un iespējams zināšanu ieguve, bez tam tā ir iespēja parādīt sevi dieviem un brālībai(ja tas ir klans).

Pašu būtību un darbības svētku laikā es neatklāšu.

Papildinājums.

Sakarā ar lielu pieprasījuma apjomu, par svētku pavadīšanu rakstu šo rakstu. Lai sniegtu atbildes uz visbiežāk uzdodamajiem jautājumiem.

Svētku vieta.

Tā ir slepena vieta, kur varbūtība par apkārtējo (svešu) ierašanos ir minimāla. Vieta parasti ir mežā, dažreiz pamestajās apmetnēs vai kapsētā. Izvēlētajai vietai vajag būt pietiekami plašai, lai veicot dažus soļus uz kādu pusi, kaut kur neieskrietu.Ieteicams lai debesis nenosedz koki vai vēl kaut kas . Blakus(līdz dažiem km, bet jo tuvāk , jo labāk)pie izvēlētās vietas jābūt kapiem vai apbedīšanas vietai. Labi protams, ja jūs esat pietiekami pieredzējis un mākat atrast "spēka vietu", jeb tas ir ideāls stāvoklis svētku svinēšanas vietai. Vietu cenšas nemainīt .

Veidojums.

Uz izvēlētā apvidus izveido apli (perimetrs) no palīgmateriāliem- zariem, akmeņiem, lapām. Bet materiālam jābūt dabiskas izcelsmes... Ideālā gadījumā tā ir vilnas sapīta šņore. Dažreiz izmanto ķēdi. Šņores galu izliek apļa dienvidpusē, ar to pašu apzīmējot vietas ieeju aplī. Mežā veido apli no lazdas zariem turklāt zariem (galotnēm) ir jāskatās pret pulkteņrādītāja virzienu.Pie Vārtiem uzstāda divus zarus kaķeņu veidā vai zaru ar loku. Apļa centrā veido ugunskuru. Ugunskuru svētkos veido piecus ugunskurus pa debespušu malām un vienu centrā. Uz "Helovīniem" un "sveču svētkiem" ugunskuri nav obligāti.

Laiks.

Svētki notiek naktī. Pēc saulrieta, vai laikā- kad mēness vai planētas ieņem nepieciešamās pozīcijas.

Darbība.

Viss sākas... mazliet agrāk nekā pašas svinības. Apli attīra un apkvēpina.... dažreiz veic iepriekšējus rituālus, lai koncentrētu aplī spēkus. Nozīmētajā stundā aplī ieiet viens praktiķis un sagatavo apli pašai darbībai, lasa vārdojumus par pašu svinību sākumu un apzīmē svētku vietu ar robežām.... no tā brīža apli (perimetru) krustot nedrīkst nekur , izņemot vārtus. Pabeidzot apļa iniciāciju, tiek izrunāts aicinājums pārējiem dalībniekiem.Pie ieejas aplī visus satiek iesaukušais.... un pirms ieejas pavaicā "paroli" un atnākušā vārdu. Kļūdas gadījumā....to kurš kļūdās- nogalina.... joks, jā, tā bija, bet ievērojami agrāk... mūsdienu praksē par kļūdu vienkārši norēķinās ar asinīm. Tiek veikts iegriezums un asinis jāšļaksta uz zemes apļa iekšpusē. Parole tiek sarunāta iepriekš ....un parasti nemainās gadiem.Tāpat dalībniekiem pie sevis jābūt atribūtiem, kuri raksturo to darbības veidu vai reglamentēti ar iekšējām tradīcijām. Kad visi svētku dalībnieki ir sanākuši, aplī notiek kopīga svinamā lasīšana. Kad kopīgā daļa ir pabeigta, svētku Vadonis ieņem savējo vietu apļa ziemeļos, (ar muguru uz ziemeļiem), pārējie dienvidos, tagad sākas individuāla darba laiks.Praktiķi (no gribētājiem) pienāk no centrālā ugunskura dienvidpuses (ar seju uz ziemeļiem) veic vārdojumus, upurēšanu un jebkuras citas darbības. Kad noslēdzas individuāls darbs, Klanos (dažreiz) tiek veikts rituāls spēka atkalapvienošanai. Pēc tā svētki iet uz beigām. Dalībnieki pamet apli un tas ,kurš to iniciēja, veic svētku nobeiguma rituālu un vārtu aizvēršanu. Dažreiz pēc tā praktiķi šķiras....bet biežāk apļa vietā klāj galdu un svētkus turpina līdz rītam. No rīta rituālu un dzīres pēdas akurāti tiek novāktas.

Daži papildinājumi

Tiesības iniciēt. Klanos šo darbība dažreiz veic galvenais. Bet parasti to dara kāds no Meistariem, ko ieceļ galvenais. Galvenais šai situācijā ienāk pēdējais aplī, dažos gadījumos, pēc speciāla aicinājuma. Gribu pievērst uzmanību, ka aplī ir tie, kas viņu apsargā, tie kas uzmana ugunskurus un citi funkcionāli amatu izpildītāji. Tie parasti nav iestiprināti stingri, BET tiek iecelti LĪDZ svinību sākumam.Un vēl... gadījumā, ja ierodas svešanieks...GALVENAIS, lai viņš nepārkāpj apli (perimetru)....šajā gadījumā, pēc tradīcijas, šis cilvēks ir jānogalina.... un tas nav joks... šo tradīciju neviens līdz šim nav atcēlis. Ja aplis netika pārtraukts, tad parasti svešo pamatīgi baida vai pēc galvenā skatījuma.... aizliegums par apļa perimetra pārkāpumu rituāla(līdz vārtu aizvēršanai) laikā skar visus dalībniekus.. un pārkāpuma gadījumā "aizskalojas" TIKAI ar asinīm. Ja svešais cilvēks pārkāpušais apļa perimetru paliks dzīvs.... nomirs visi apļa dalībnieki. Pie nopietniem darbiem, īpaši tiem, kas saistīti ar izplatījumu un laiku, pat dalībnieka pārkāpšana mazliet pāri aplim var izrādīties postoša visiem, kas iekšā un pat aizskalošana ar asini nepalīdz. Cēloņus skaidrot netaisos ..... nopietni praktiķi to arī bez manis zina.... bet jaunatnei, lai tā būtu par piesardzības pamācību, kas jāietur darbā ar maz pazīstamiem praktiskajiem materiāliem.Par apļa drošību ir vērts parūpēties iepriekš, nav obligāti ar maģiskiem ceļiem. Ieeja un iziešana no apļa risinās tikai caur vārtiem, pie katras ieejas obligāti jānosauc parole un vārds.

NimaN

                         Nekromanta Ceļš

Nekromantija-varena zinība, spēja kontaktēties ar Nāvi, māksla , kuru izprast nav dots katram.Nekromanta ceļš- tas nav cilvēka liktenis, šī vārda parastā sapratnē. Pasaules uzskats, uzskati par dzīvi viņiem atšķiras pašā saknē, atšķirībā no parasta cilvēka. Tā kā dažu "apdāvināto" organizāciju rakstītais,kur ir sacīts, ka ar to var nodarboties jebkurš , kas to vēlas,ir totālākās muļķības.Atcerieties-nekromantija-tas nav hobijs, tas ir dzīves veids. Ja jūs stājāties uz ceļa, atpakaļ ceļa nebūs. Iespējams daži sagribēs iet citu ceļu,bet Nāve nemīl atkritējus un pamatā paņem tos pie sevis vai pārvērš to dzīvi ellē.

Sāksim...Sākotnējā prakses līmenī, ar noteiktu manipulāciju palīdzību, jums ir jālikvidē savas "cilvēcīgās" īpašības.Pēc tam ir nepieciešama bieža kapsētu, morgu un citu vietu apmeklēšana, kuras ir tieši saistītas ar Nāvi. Sākumam uzturēties tādās vietās bieži nevajag, kā parasti runā. Apmēram reizi mēnesī ,un tā 3-4 mēnešu garumā, lai "pierastu" pie šīs enerģijas. Atceraties, ka jums ir cienīgi ir jāizturas pret apbedījumiem un Nāves vietām.Šķērsojot kapsētas robežas, domās pasveiciniet tās iemītniekus, iedodiet tiem cienības mesli. Varat atstāt veltes šo vietu iemītniekiem, piemēram, monētas un sīkus rotājumus. Ja jūs esat nolēmis ņemt kaut ko no kapsētas,tad neaizmirstiet iedot kaut ko pretī. No tekošā momenta kapsētai ir jākļūst par jūsu otrajām mājām.

Sākot nodarboties ar nekromantiju pieturieties pie dažiem likumiem: glabāt savējās iesvētības dabas noslēpumu, cienīt vecākos pēc to spēka, dot godbijības meslus Nāves Dieviem.Tālāk jums vajag pagatavot atribūtus. Tādus kā Burvestību grāmatu, altāri, nazi, sveces un citus komponentus. Un tikai pēc tā var ķerties pie aktīvas prakses.

Seno Dievu Kults,2007 

                   Nekromanta Piedzimšana.

Domāju ne vienu vien reizi ir dzirdēts , ka par nekromantu nekļūst, bet piedzimst. Izteiciens ir pareizs. Un uzreiz rodas jautājums, kā gan uzzināt vai tu par tādu piedzimi vai vēl esi kaut kāds zvēriņš. Bet noslēpums, īstenībā, ir ļoti vienkāršs. Nekromantija ir ļoti specifisks virziens un nekromanta dzimšana nav tāda kā parastam cilvēkam. Šis virziens strādā pamatvilcienos ar mirušo pasaulēm.Bet ar Nāvi, tajā vai citā mērā, tiem nākas mijiedarboties patstāvīgi. Nāve arī ir nekromanta dzimšana, bet precīzāk sakot MIRSTĪGĀ SLIEKŠŅA pārvarēšana.

Mirstīgais slieksnis, ir specifisks rituāls uz kuru tiecas nekromantijas adepti, bet ne vienmēr viņu veic, īstanībā tas pat nav obligāti jādara. Bet bez tā, viņš nav ĪSTS NEKROMANTS, viņš ir tikai nekromantijas adepts t.i. ne cilvēks bet vēl arī ne nekromants, kurš studē šo mākslu, kaut arī dēvējas tāpat par nekromantu.Šis Rituāls ir it kā eksāmens uz sagatavotību, un tiesībām būt par pavēlnieku mirušo pasaulē. Bet tas nav maz. Šo slieksni pašlaik var pārkāpt tikai retais uz planētas. Nē, aplami, pārkāpt var katrs, bet atgriezties no turienes .... Šamaņi, daži Vudu meistari ir spējīgi uz neilgu laiku paskatīties aiz šīs robežas, bet ne vairāk. Atšķirība no Nekromantijas ir tajā, ka tie skatās, bet Nekromantam tas jāpārkāpj, bet vēl precīzāk JĀNOMIRST.

Rituāla laikā Adeptam ir jānomirst. Un pēc atgriešanās pilnībā jārenovē savējās organisma dzīvības funkcijas. Šī nāve nav nejauša ,bet saplānota un apzināti sagatavota. Un tās atšķirība no klīniskās, kas ilgst zināmu laiku, tas ir ne 5 un ne 15 minūtes, labākajā gadījumā tās ir stundas ,bet biežāk aptuveni pusotra diennakts, tas ir atkarīgs no Adepta spēka un cik viņš ātri varēs pieveikt nāvi. Pati AUGŠĀMCELŠANĀS arī ir Nekromanta dzimšana.Atnākot no tās pasaules viņš var dēvēties par NEKROMANTU un šīs mākslas Meistaru, tieši viņš izbauda nāves un aizmirsto dvēseļu ceļa takas. Aizgājis aiz robežas un pārnācis ar uzvaru, tiesīgs valdīt pār mirušajiem un neliekt galvu dievu priekšā.

Ejošais aiz sliekšņa, neuzturas tur vairāk par 3 dienām, pēc zemes laika, bet pa šo laiku tur... viņš var dzīvot ne vienu vien desmitu mūsu dzīvju, studējot aizsauli un mēģinot atgriezties atpakaļ.Tur nav laika ...

Jau tā pārejot slieksni adepts dzimst vai pārdzimst Nekromantā. Tā kā līdz tam visi kliedzošie, ka viņi ir nekromanti,ir tikai meklētāji un skolnieki, pie kuriem attiecos arī es.

NimaN 

           APCERĒJUMS PAR NEKROMANTIJU

Pēdējos gados bieži var redzēt interesantus par nekromantiju, burtiski uz šo virzienu ir aizgājis bums. Daudzi izdzirdot vai izlasot par nekromanta iespējām, kā arī dažu personu izteikumi,kuru zināšanas nav pat minimālas par šo tematu, (kas i-netā ir kaudzēm) tūlīt pat tiecas izzināt šo mākslu. Uzreiz sacīšu, ka tagadējie nekromantijas klani neizdod diplomus un nemāca par naudu.Kas māk domāt sapratīs, ka visi šie diplomi ir muļķības, varētu iedomāties, ka pēc tādas apmācības jūs iesiet pie kapsētas administrācijas un strādāsiet pēc profesijas "nekromants". Smiekli un tikai smiekli nāk. Lai diplomus dod tur, kur tos ir jādod — augstskolās.

Neviena nopietna organizācija nenodarbosies ar laika kavēšanu un naudas savākšanu.Praktiķim ir svarīga Personiskās Efektivitātes Pakāpe. Tādēļ pat, ja pašlaik iedotu sarežģītu tehniku, labākajā gadījumā jums nekas neiznāks, sliktākajā- tas jau tāpat ir skaidrs. Tā ir māksla, kuru vajag izzināt ik dienas, caur teorijas un prakses mērķtiecīgu izzināšanu. Tad ,ar zināmu pieredzi, strādās viss. Daži uzdos jautājumu: "kāpēc neņem naudu?"-Nekromanti tās ir būtnes, kas strādā ar Mirušo Pasauli, tos neinteresē materiālie labumi. Pareizāk sacīt, ja tiem ir vajadzīga nauda, tie to dabūs, bet neiedzīvosies uz savējiem skolniekiem.

Maksa: Maksāt vajag VISĀS SISTĒMĀS un VIENMĒR.

Tiek domāta ENERĢIJA(dažreiz upuri). Cita lieta ,ka starp Praktiķi un Egregoru, ar kuru viņš strādā ir jāiet līdzvērtīgai Energoapmaiņai. Ja tās nav, tad tas nozīmē, ka jūs darāt kaut ko ne tā.

Tālāk, apmācība nav nemaz tik viegla, kā dažam liekas: ja jūs iziesiet atlasi, nekļūsiet par "gaļu", nesajuksiet prātā, bet gan cītīgi praktizēsiet neskatoties ne uz ko, tad ir izdevība ar laiku kļūt par labu Praktiķi. Ļoti mazs procents to sasniedz. Tā kā visi galvanie, kuri kliedz, ka ir nekromanti, nav nekas vairāk kā tukša skaņa. Nekromanti nepopolirizējas un nenodarbojas ar pašapliecinājumu.

Tagad pāriesim pie definēšanas.

Nekromantija tā ir kopistiska Tradīcija,kura pamatota uz vēsturiskām liecībām- no 10 tūkstošgades līdz m.ē, kas ietver sevī Nāves stāvokļu,Nāves Pasauļu studēšanu un mijiedarbību ar to.

Avots-senā Šumērija. Tālāk tā izplatījās, spēcīgi neizmainoties, uz Ēģipti, Grieķiju, Skandināviju un citām valstīm.

Nekromantija nosacīti iekļauj sevī  2 stadijas:

-Prakses ar kapsētu

Tajā ietilpst bieža uzturēšanās kapsētā , adaptācijas pie nekrospēka, uzlāde ar Nāves enerģiju. Dažādas prakses ar mirušajiem, lielāko daļu enerģētiski, kā arī darbs ar iekšām. Pamatdarbs iet caur Kapsētas Saimnieku.

-Prakses ar Dieviem

Panteona priekšgalā visās nekromantijas sistēmās atrodas vīriešu(Nergals, Aids, Osiris) un sievietes(Ereškigaļ, Hekata, Izida) sākums. Prakses ietver sevī sākotnēju kontakta uzstādīšanu ar Dieviem, uzskaņošanos uz egregoru, meditāciju, lūgšanām, svētku atzīmēšanu.

Pašlaik daži dala nekromantiju un nekromaģiju. Ja ņemsim tikai vārda nozīmi, tad tas ir pareizi.Bet Praktiķi bieži apvieno šo jēdzienu vienā,tā kā apvieno to avotu-saikni ar mirušajiem. Pie tam praktiķim tāpat ir skaidrs, ka sarunā runa iet par nekromantiju kā par sistēmu, nevis par zīlēšanu.

Nekromanti dzīvē visbiežāk ir vientuļnieki vai klana biedri. Klans tiem ir kā dzimtā māja, ja tajā ieiet , tad parasti neaiziet un neskraida pa dažādām organizācijām.

Klanā var vienmēr dabūt atbalstu un lietderīgu padomu. Katrs ir tajā vietā, kurā viņš ir pelnījis būt. Pilna organizācijas saliedētība, pašaizliedzība klana vārdā, kopīgas idejas, uzskati, pasaules redzējums, visi dzīvo kā vienots organisms. Bet tikai patstāvīgi, ārpus klana, jums nāksies iemācīties atdalīt muļķības no reālas informācijas, uz ko brīžiem paiet gadi.

Klaniem piemīt gara vienotība un saliedētība, kopā vai pa vienam tie pārstāv nopietnu spēku.

Kontakti ar ļaudīm praktiski nav, izņemot izņēmumgadījumus. Kas nav pārsteidzoši, tā kā praktizējot mainās uztvere, skatiens uz pasauli. Un nekromantiem nav cita mērķa, kā pastāvīga attīstība, zināšanu padziļinājums, viņi no tā dzīvo.

Seno Dievu Kults,2007 

                               Pēc Nāves

Teksts, kurš ir šeit izvietots, pārstāv dotās Tradīcijas pēcnāves variantu.

Būs derīgi zināt. Seno Priesteriem nav tādu jēdzienu kā elles un paradīzes. Tie ir kristīgie jēdzieni, kuri ir absolūti izdomāti.Mirušo Pasaule ir vienota un nonāk turp nevis par kaut kādiem nopelniem, bet gan tāpēc ka tā ir mirušo mājošanas dabiska vieta. Šumēru Tradīcijā to dēvē par Til.Cita lieta ir nenoguldītie, bet tas ir cits gadījums, kas rodas neviss no cilvēka rīcībām, bet dēļ: vardarbīgas (mokpilnas) nāves, nepienācīgas aprakšanas, pašnāvības. Šajā gadījumā būtības maldās, gaidot atbilstošās procedūras, tādas kā noguldīšanu. Parasti Nāves laiku praktiķis izvēlas pats, vai saņem atbilstošās zīmes no nekropasaules.Tādējādi viņš īsteno sagatavošanos nomiršanai.

Galīgie došanās punkti(tie ir tikai teorētiski uzskati):

Pirmais- kārtējais iemiesojums uz Zemes, ar jaunām funkcijām un uzdevumiem.

Otrais Variants-Priesteris dodas Seno Pasaulēs un turpina darbu ar Aizbilstamo citā(necilvēciskā) statusā.

                      Iesvētības Vārti 

Šis ceļš sākas no iesvētības, no pirmā soļa Tumsas un Nāves stihijā. Ar šo soli pārsvītrojas pagājusī dzīve un sākas jauns briesmīgs ceļš, kurš ved pie pilnīgas pārdzimšanas no vienkāršās mirstīgās būtnes, kad Nāve kļūst nevis par ienaidnieku, bet gan draugu, bet Tumsa ver vaļā no citiem slēptu noslēpumainu skaistumu un dāvā prieku brīvi uzturēties Tajā.

Smalki, nemanāmi ceļa vijumi tiks pavadīti ar drausmīgām briesmām, jo Nāve nepiedod kļūdas un Tās sods būs tāds, ka tirdāmie pie nīstamajiem Stiksa ūdeņiem ar šausmām nodos tā nolādēto vārdu , kas cieš vairāk par visiem. Bet uzdrošinājies var iegūt varenību, kas pielīdzināma dieviem un ļaužu pasaulē viņa spēks un viņa zināšana tiks apdziedātas dziesmās un himnās, bet viņa vārds kļūs ar gaidītu bāku gribētājiem, kas vēlas pieskarties pie burvestības sakramentiem, pie gadsimtu gudrības un nemirstības.

Gaidīts iznākums, pieskāriens, mijiedarbība ar tumsas pilīm un ar ēnu valstībām pamudina uzdrošinājušos pastāvīgi griezties pie tām vietām uz zemes, kur pilnā mērā izpaužas apakšzemes pasaules vara. Tās ir nolādētās vietas, satrūdējušie purvi, kur pie zemes ūdens piemaisās Stiksa ūdeņi,izbijušas katakombu vietas, slepkavību vietas, nekropoles. Tieši tur, kur dreb divu pasauļu saskares līgana robeža un pārlaužas izplatījums, vajag veikt savējās drūmās ceremonijas un vērsties pie Aīda valstības.

Vietas izvēlei ir jānotiek intuitīvi un tai jābūt nekļūdīgai, jo vieta, ko atzīmējusi Nāve, sekmēs burvestību spēku un tavējā sakara augšanu ar Ēnu Valstību. Tieši šeit tiks atvērti Vārti, un tu redzēsi Nāvi, bet Viņa redzēs tevi.Tieši te tu pirmoreiz piesauksi pie Tumsas Spēkiem, prasot aizsadzību un tavējās dvēseles atbalstu, nāvējošās burvestības sātaniskajā mākslā.

Bet vēl agrāk vajag sākt gatavoties šim solim, lai prāts tavs un gars nebūtu piepildīts ar gaistošiem dzīves priekiem un Nāve ar to nebūtu aizskarta vai apvainota. Lai neapgāna mute ar uzdrošinātu prieku, jo īstais smaids slēpts aiz pagaidu miesas, un tikai pret kailām mirušo sejām viņa atsedzas, kā spogulī.

Tikai tukšuma bezprieks un pieskāriens pie izmisuma sfērām, tumšas domas, nāves un miršanas tēli, savējās noslēdzošās dzīves katra momenta piepildīšana ar tumsu, nakts cienīšana, spējīgi sagatavot tevi uz pāriešanu ēnu valstībā un atpakaļ. Esat gatavs redzēt tumsu .Neapgāni ar dienas starojumu tumsas pilis, tumši ir aizmirstības ūdeņi, gudrības ūdeņi. Sagatavojies izdzirdēt stenēšanu un melnu nāvējošu spārnu čaukstēšanu. Un tartarā, kas atveras iekšā dziļumā ,tu redzēsi Nāvi.

Pārdomas par Nāvi un nomiršanu, moriona akmens apcere, sekmē nepieciešamā noskaņojuma panākumu. Ilgst sagatavošanās vienu mēness fāzi, tā, lai jauna mēnesa smaile sāktos paša sakramenta izpildījuma laikā.

Bez tā, neaizmirsti pasūtīt apraudātājus tavējai apraudāšanai, vaimanām un bēdīgu dziesmu dziedāšanai zem flautas skaņām, kaislīgām izteiksmīgām skumjām, skaļu iesaukšanos, brēcieniem, vaigu skrāpēšananu, un sišanu krūtīs. Ja nav asaru izliešanas iespējas , vajag pasūtīt jebkurā dievnamā apbedīšanas rituālu, aizlūgumu, lai sarautu sakaru ar dzīvi un dzīvo pasauli.

Kad tu būsi gatavs, tev atvērsies jauns vārds, kas noskanēs līdzīgi sēru flautai, būs salds kā apbedīšanas azaids no medus un piena maisījuma, vai vīna un eļļas. Šo mirušo vārdu noteiks ar lepnumu Aīda iemītnieki un ar naidu dzīvie, jo tas ir vārds, kas dzīvs mirušajiem un miris dzīviem.

Ģērbts līķautā, iepriekš sagatavotos apbedīšanas apģērbos, vai viss melnā ar apgrieztiem matiem, kā sēru zīmi, tev ir jādodas ar krēslu kapsētā, vai uz citu vietu, kuru atzīmējusi Nāve, ņemot līdzi nazi, melnu burvestību sveci, melnu papīru un vārdojuma tekstu. Stāvot kapakmeņu starpā un griežoties ar seju uz ziemeļiem, noteiciet nākamos vārdus –

Nāve katru uzveiks nepiespiesti

Pēc tam iegrieziet ar nazi kreisajā rokā un pārklājiet papīru ar savējām asinīm.Noteiciet veikuma vārdus –

Asinis, kas baroja un spēkus glabāja

Nodedzini papīru sveces liesmā un pateicies tumšajiem spēkiem.

Pirms, neatskatoties aiziet, aiztaisiet acis, pieskarieties ar asiņaino roku pie apbedījuma staba vai pie kapakmens atzīmējot savējo pirmo soli. Ļaujiet apbedītajam nodot apakšzemes pasaulē labo vēsti un tavējo jauno vārdu, jo tu nomiri dzīvajiem. Iegaumē to, jo tas tavs pirmais sūtnis, viņš ainesīs tavējos vārdus līdz apakšzemes pasaulei, līdz jebkuram Aīda valstības iemītniekam un izstāstīs tev ,par to, kas atrodas aiz robežas,par gribu.Ej prom un atceries, kad pirmais solis uz priekšu jau ir izdarīts.

              Dižā dieviete.

Tēvs Haoss radīja Nakti un Tumsu, iekļūstošu visur, patvaļīgi veidojošu pasauli.Dižo bērnu patvaļība atklāja neredzīgā tēva varenību un tā pēcnācēju disharmonija slēpa sevī esamības un nebūtības noslēpumus.

Tartara bezdibenī Nikta radīja nāvi, māju, kura ir saules varai nesasniedzama. Nakts, kura nolaižas no augšas un uzceļas no bezdibeņa, kļūst par vārtiem, caur kuriem var iznākt un var ieiet.

O, Nikta, drānās, zvaigznēm apbērtās,

Mēness dievieti, kura untumaini klaiņo pa visām pasaulēm, pavada suņi un rēgi, pārvaldoša atslēgu, viņa atmūķēs apakšzemes valstības vārtus, atvērs durvis nāves mājā, lāpu nesoša viņa apgaismos ceļu apakšzemes valstībā, izglītos burvestību drūmajos noslēpumos un drausmīgas nāves mistērijās.

Nāve neatzīst upurus, un ir kurla pie cilvēku lugšanām, viņa neizbēgami atnāk un paņem to, kas pieder viņai. Bet ceļš uz tās mājām ved caur piederību pie diženās dievietes nakts svītas.

Ieraugot tavējo vaigu, uzzinot tavējo varu, iekožot tavējā gudrībā, saku nenogurstoši:

Slava tev, Ak Hekate!

Kaulu Drakons.

Enerģiju pasaule ir daudzveidīga savējās izpausmēs, tik daudzveidīga, ka tās pētīšana var ilgt bezgalīgi. Šīs pasaules pētīšanā brīžiem nākas sadurties ar tādām būtnēm,kuru saprāts un kuru organizācija principiāli atšķir tās no šīs pasaules citām energoinformatīvām būtnēm. Piemēram, var veikt informācijas apmaiņu ar cilvēciskiem, dēmoniskiem, dievišķiem gariem. Praktizējošo vairākumam tas ir ne ļoti sarežģīts uzdevums.Bet apziņas struktūra dažām būtnēm ir tik atšķirīga, ka jebkura saskarsme ir ļoti apgrūtinoša. Tam vajag pielīdzināt savējo apziņu būtnes apziņai, kas nav nemaz tik vienkārši. Šis raksts pārstāsta autora saskaršanās pieredzi ar būtību, ko okultā vidē sauc par Kaulu Drakonu- būtību ar visai neparastu šai pasaulei apziņu un eksistences veidu.

Reiz man izdevās pabūt diezgan dīvainā kapsētā, pilsētā - Sanktpēterburgā.Kapsēta atradās patuvu pilsētas centram un ārīgi bija neievērojama, ja neņemt vērā sliktu teritorijas stāvokli un dzīvojamo māju taisni pie sētas. Es aizbraucu turp ar diviem iesācējiem - praktiķiem un ,izkāpjot no mašīnas, mēs uzreiz devāmies kapsētas iekšienē. Mēs uzreiz pamanījām kapsētas enerģētikas dīvaino stāvokli. Viņa bija smaga, kā kapu plātne un ļoti nelabvēlīga attiecībā pret mums.Es pirmo reizi redzēju tādu enerģētiku kapsētā, tā kā personiski man vispār ir diezgan "labvēlīgas" attiecības ar Nāvi. Kas vēl bija raksturīgs tejienei,tad tā ir kopīgā enerģētiskā centra neesamība, kur saietu plūsmas no visiem apbedījumiem. Šo centru bija kā minimums divi, un atradās tie pretējos vienam pret otru apgabalos. Viens no tiem bija liels un melns, otrs bija gaiši-pelēks un salīdzinoši neliels.

Mēs virzījāmies uz melnā centra pusi. Jo vairāk mēs tuvojāmies tam, jo vairāk uz mums gāzās virsū dīvaina vienaldzība pret visu eksistējošo, kopā ar ķermeņa un saprāta nesaprotamu nogurumu. Centrā tas sajutās ļoti spēcīgi. Nonākot līdz tam, mēs jau precīzi sapratām, ka mums palaimējās redzēt kapsētu ar Kaulu Drakonu, uz ko mēs, principā, nevarējām nopietni rēķināties. Mēs nolēmām veikt kapsētā eksperimentālu izsaukumu, ar mērķi pārbaudīt apbedījumu stāvokli.Es izlasīju izsaukuma vārdojumu uz kādu kapu, netālu no melnā centra un... nonāvētais neatnāca. Tā vietā bija kapsētas enerģētikas kopīgs sašutums, ko pavada asa vēja pastiprināšanās. Nesekmīgs izsaukums vēlreiz pārliecināja mani par to, ka apbedījumi ir pārņemti ar šo melnu centru, aprīti bez iespējas atgriezt tos normālā stāvoklī. Protams, uz izsaukumu neviens neatsaucās, tā kā energoinformatīvā struktūra, kas sasaista patieso miroņa būtību ar ķermeni, kas guļ kapā, tika Kaulu Drakona pārņemta.Vējš turpināja pastiprināties, un mēs nolēmām steidzamā kārtā pamest kapsētu, lai izvairītos no iespējamajām nepatikšanām. Nogurums un lipīgs vienaldzības aukstums(citādāk ir sarežģīti to nosaukt) ap to laiku sasniedza savējo smaili. Mēs nonācām līdz mašīnai un kaut kā aizkļuvām līdz mājām. Pa ceļam mani pavadīja pašnāvnieciskas rakstura domas, kas ir netipiski man. Bija milzīga vēlme, lai mašīna ietriektos kaut kādā kravas automašīnā.Vispār, ir vērts atzīmēt, ka uz to momentu loģika manējā saprātā bija tik dīvaina, ka saukt viņu par loģiku īsti būtu nevietā. Es mēģināju atgriezt savējo enerģētiku un apziņu normālā stāvoklī, bet sanāca ļoti slikti. Es biju “izdzerts” un sadauzīts. Pilnīgā nespēkā gāju gulēt un tikai miegā man izdevās atgriezt sevi normālā stāvoklī. Viens no neofītiem, ar kuriem mēs turp devāmies, nesa uz sevis Kaulu Drakona apziņas nospiedumu vēl vairāk par nedēļu, ko pavadīja ļoti slikts veselības stāvoklis.Viņš gulēja apmēram pa 16 stundām dienā, kas viņam, principā, nebija raksturīgi, un pie manis vienu reizi viņš pat noģība. Tas beidzās, kad pieredzējušāks praktiķis palīdzēja viņam izlabot enerģētiku un atkabināties no pieslēguma pie tās kapsētas, kurš turējās pat pēc aiziešanas no tās.Apmēram pēc trijiem mēnešiem es no jauna pabiju šai kapsētā un atklāju pilnu fona neesamību vispār. Bija tāds iespaids, ka palikuši vieni kapakmeņi, bet zem tiem nekā nav. Nedz Kaulu Drakona, nedz vispār kapsētas enerģētikas. Tukšums. No šīs pieredzes, kura ir visai interesanta man, mijiedarbībā ar Kaulu Drakonu tika izdarīti daži secinājumi:

1)Kaulu Drakons ir apveltīts ar tik netipisku saprātu, ka produktīva saskarsme ar viņu ir ļoti grūti sasniedzama. Tā saucamā būtības mentālā kopija parādīja, ka šīs būtnes loģika ļoti spēcīgi atšķiras no garu loģikas,kuri nāk uz kontaktu. Bez tam, tieši tā pati kopija parādīja, ka KD ienīst vispār visu eksistējošo, īpaši dzīvo. Tā ir naida ļoti neparasta forma, kura nav sastopama, piemēram, ļaudīm.

2)Kaulu Drakonam faktiski nav jēdzienu "savs-svešs". Tas ir, viņš uzbrūk un aprij visu, kas tā spēkos aprīt. Dzīvs, miris - viņam nav starpības. Tas, spriežot pēc visa, ir viņa cēlonis salīdzinoši neilgai dzīvei pilsētu kapsētās.

3)Kaulu Drakons ar savējām darbībām ienes disharmoniju dabisku kapsētas energostraumju laikā un ,sekojoši, nekropasaule attiecībā pret viņu ir naidīga. KD par spīti dažiem uzskatiem nav mirušās pasaules hierarhijas būtība, neskatoties uz to ka viņš mājo šai pasaulē. KD ir ārpus jebkurām hierarhijām, un, rupji sakot, pats par sevi.

Warlock.Seno Dievu Kults.2008.

                                       Par upurēšanu.

Pirmkārt, temats ir svarīgs daudziem iesācējiem, tā kā ļoti daudzi nesaprot šīs darbības būtību, acīmredzot dēļ spēcīgās kristietības un sekojoši – dēļ smadzeņu pūderēšanas.

Iepriekš teikšu, ka raksts skar tikai kopējos principus.

Tātad, upuris – tā, pirmkārt, ir maksa tai būtnei, ar kuru jūs darbojaties. Jebkura būtne pieņems asiņainu upuri, neatkarīgi no tā, kādā Tā "nometnē".

Vajag sev ļoti skaidri ieskaidrot - neviens ar jums nestrādās vienkārši tāpat. Par visu un vienmēr vajag maksāt. Ja jūs nenesat upuri - bez starpības asiņainu vai nē, tad Būtne ņems enerģiju no jums, vai vispār nekāds produktīvs darbs neiznāks.

Tas ir fakts: darbs ar asinīm vienmēr pastiprina jūsu darbību.

Par asins upuriem.

Pirmkārt, kas ir asinis un ar ko viņas ir apveltītas?Jau pirmslaikos ļaudis uzskatīja, ka asinis ir dzīvības Spēka tvertne. Tam var piekrist.Sniedzot upuri jūs sūtāt enerģiju Dieviem, bet tur viss ir atkarīgs jau no darba specifikas.Tāpat vajag atmest visvisādu morāli pie šīs darbības.

Jūs gribat sasniegt savējo rezultātu? Jā.

Tad pielieciet maksimums tā sasniegšanai un neskatieties uz līdzekļiem.

Kur var tikt pielietoti upuri...

1. Darba pastiprināšana

Piemērs: jūs veicat malefistikas rituālu, veicat uzsaukumus pie Dieviem, Dēmoniem. Ar upuri jūs vēl vairāk "piesaistīsiet" pie sevis šīs būtnes - uz kopīgu lietu ar jums. Otrais aspekts - dodat tiem maksu par to, lai tie izpildītu jūsu "pasūtījumu".

2. Standarta upuris Dieviem, Dēmoniem, Gariem.

Šeit viss pilnībā ir atkarīgs no Praktiķa un tas nav obligāti. Tādas prakses kalpo tam, lai apliecinātu uzticību Ceļam, piesaistītu noteiktas Būtnes uzmanību, lai nākotnē daudz "ciešāk" veiktu ar viņu darbu.

3. Atmaksa par parādu.

Ja jūs esat sasniedzis noteiktu līmeni, jūs varat paprasīt kaut ko uz parādu. Mērķim, dabiski, jābūt reālam. Varat būt pārliecināti - Senie, Dievi un Dēmoni izpilda savējo uzdevumu vienmēr, bet ņemiet vērā vienu ļoti ne mazsvarīgu momentu - jūsu mērķim jābūt maksimāli skaidri paustam, citādi sanāks tapat, ka filmā "Vēlmju Izpildītājs". Ja pēc vēlamā saņemšanas jums negribēsies maksāt, uzskatīsiet to par tukšu lietu, no jums maksu ņems, tikai citu un šeit viss jau būs pēc To izvēles.

4. Kļūda.

Notiek tādas situācijas, kad var ļoti pamatīgi pieļaut kļūdu un tikai "mazgāšana ar asinīm" var palīdzēt lietai.

Un pie beigām dažas rekomendācijas.

1.Rituālo ziedošanu pavadīt nakts laikā.

2. Nemocīt dzīvnieku - lai nomirst uzreiz, stiept agoniju nevajag - papildus bonusus jūs no tā nesaņemat.

Par upura pielietošanas/nepielietošanas tēmu - katrs par to lemj pats. Tas nav obligāti, bet piešķirs jūsu darbam nozīmīgu impulsu.

Suleiman,Seno Kults,2008.